Eiropas ekonomika demonstrē noturību, taču inflācijas risks saglabājas
Eirozonas ekonomika otrajā ceturksnī pieaugusi par 0,4%, bet inflācija jūlijā sasniegusi 2,9%. ASV ekonomika aug lēnāk nekā gaidīts, tomēr patēriņš un investīcijas mākslīgā intelekta jomā joprojām ir spēcīgas.
ASV ekonomikas izlaide otrajā ceturksnī palielinājās par 1,5% anualizētā izteiksmē jeb 0,4% ceturkšņa griezumā, kas ir nedaudz vājāks rezultāts, nekā prognozēts. Izaugsmi atbalstīja mājsaimniecību patēriņš, kas pēc iepriekšējā ceturkšņa atslābuma pieauga par 3,2% anualizētā izteiksmē. Savukārt krājumu samazināšana, vājāka preču eksporta dinamika un mazāki valdības izdevumi kavēja izaugsmi. Gada griezumā ASV ekonomika pieauga par 2,1%.
Turpināja strauji augt ar mākslīgo intelektu saistītās investīcijas, un pirmo reizi pusotra gada laikā pieauga arī investīcijas mājokļu segmentā. Iedzīvotāju ienākumi turpināja palielināties, bet uzkrājumu līmenis noslīdēja zem 3% no rīcībā esošajiem ienākumiem, jo lielākus izdevumus prasīja degvielas cenas. Saskaņā ar Bloomberg aptaujātajiem analītiķiem, ASV IKP 2026. gadā varētu pieaugt par 2,2%, bet 2027. gadā — par 2,1%. Pirms ASV un Irānas konflikta sākuma prognoze bija 2,5% izaugsme.
Eirozonas ekonomika otrajā ceturksnī pieauga par 0,4%, ievērojami pārsniedzot analītiķu prognozes. Visas valstis, kas publiskojušas IKP datus, uzrādīja izaugsmi, tostarp Īrija, kuras izlaide iepriekšējos divos ceturkšņos bija strauji sarukusi. Gada griezumā eirozonas izaugsme paātrinājās līdz 1% salīdzinājumā ar 0,5% pirmajā ceturksnī. Vācijas IKP ceturkšņa griezumā pieauga par 0,2%, bet gada griezumā — par 0,9%, kas ir straujākais kāpums kopš 2022. gada. Analītiķi eirozonas ekonomikai 2026. gadā prognozē 0,6% pieaugumu, bet 2027. gadā — 1,2%.
Jūlijā eirozonas gada inflācija palielinājās līdz 2,9% no 2,8% jūnijā, bet pamatinflācija sasniedza 2,5%. To galvenokārt noteica straujāks energoresursu cenu kāpums. ASV un Irānas pamiera izjukšana un atkārtotā Hormuza šauruma slēgšana izraisīja jaunu naftas cenu kāpuma vilni — kopš jūnija beigām tās pieaugušas vairāk nekā par 20%. Dārgāka kļuva arī dabasgāze. Pārtikas cenu pieaugums turpināja mazināties, jūlijā sasniedzot 1,2% gada griezumā — zemāko līmeni kopš 2021. gada vidus. Paredzams, ka inflācija eirozonā līdz gada beigām saglabāsies tuvu 3%, bet nākamgad samazināsies līdz 2,2%.
ASV Federālo rezervju sistēma jūlija sēdē atstāja bāzes procentu likmi nemainīgu 3,5% līdz 3,75% diapazonā. Jaunais FRS vadītājs Kevins Voršs bija piesardzīgs, norādot, ka finanšu tirgi daļu darba jau paveikuši. Trīs no 12 balsstiesīgajiem locekļiem balsoja par likmes paaugstināšanu. Fjučeru tirgus prognozē divus paaugstinājumus pa 0,25 procentpunktiem, pirmo soli gaidot septembrī vai oktobrī, bet ilgtermiņā likme varētu stabilizēties 4% līdz 4,25% diapazonā. ASV valdības obligāciju ienesīgumi pieauga visos termiņos.
