Ekonomikas ministra ideja par rezerves 2G tīklu sociālajos tīklos izpelnās kritiku
Ministra Viktora Valaiņa priekšlikums pēc vētras izveidot rezerves 2G tīklu krīzēm sastapts ar ironiju sociālajos tīklos, jo arī jaunajam tīklam būtu nepieciešama elektrība. Kritiķi aicina vispirms nodrošināt esošās bāzes stacijas ar ģeneratoriem.
Pēc nesenās postošās vētras izraisītajiem sakaru pārtraukumiem ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) nācis klajā ar ideju uz AS "Sadales tīkls" infrastruktūras bāzes izveidot atsevišķu 2G tīklu, kas darbotos krīzes situācijās. Pēc ministra domām, šāds tīkls ļautu valstij nebūt atkarīgai tikai no privāto mobilo sakaru operatoru gatavības, un to varētu izveidot bez lielām investīcijām. Tas būtu paredzēts vienīgi balss zvaniem, nevis interneta pieslēgumam.
Valainis skaidrojis, ka vētras laikā atklājies — operatoru rezerves baterijas ir vājas, un infrastruktūra nav gatava ilgstošiem elektroapgādes pārtraukumiem.
Kritika sociālajos tīklos
Ieceri sociālajos tīklos sagaidījusi asa un ironiska reakcija. Daudzi lietotāji norāda uz pamata pretrunu — arī jaunajam 2G tīklam būtu nepieciešama elektrība, tāpēc tas neatrisinātu problēmu, kas radās, elektrībai pazūdot. Vairāki komentētāji uzsvēruši, ka prioritāte būtu jāpiešķir esošo mobilo sakaru torņu aprīkošanai ar ģeneratoriem, saules paneļiem vai citiem autonomiem enerģijas avotiem, nevis jaunas sistēmas veidošanai.
Diskusijā atgādināts, ka 2G tīkls Latvijā vēl pilnībā nav izslēgts — piemēram, operators "Tele2" apstiprinājis, ka tā 2G tīklā joprojām var veikt zvanus un sūtīt īsziņas. Izskanējuši arī ironiski ierosinājumi, tostarp par baložu pasta atjaunošanu.
Alternatīvs risinājums no "Sadales tīkls"
Pats "Sadales tīkls" ierosinājis izvērtēt atsevišķa radiosakaru tīkla izveidi 450 megahercu frekvenču joslā kritiskās infrastruktūras vajadzībām. Atšķirībā no ministra piedāvātā risinājuma, šo sistēmu paredzēts aprīkot ar jaudīgiem akumulatoriem un dīzeļģeneratoriem, lai sakari būtu pieejami vairākas diennaktis pat bez elektrības.
Vienlaikus iedzīvotāji dalās pieredzē par vētras sekām — kāda Krāslavas novada iedzīvotāja stāstījusi, ka bijusi bez sakariem trīs dienas, bet bez elektrības — gandrīz sešas dienas.
