Ekonomists: Latvijai var nākties celt nodokļus aizsardzības finansējuma dēļ

Latvijas Universitātes rektors un ekonomists Gundars Bērziņš raidījumā “Naudas cena” TV24 norādījis, ka valstij nākamajos gados būs jāmeklē veidi, kā nodrošināt nepieciešamo finansējumu aizsardzībai, vienlaikus saglabājot samērā ierobežotu fiskālo telpu.

Pēc viņa teiktā, viens no iespējamiem, taču sabiedrībā nepopulāriem risinājumiem varētu būt nodokļu celšana. Šāds solis kļūtu aktuāls, ja neizdotos pietiekami samazināt valsts izdevumus. Bērziņš atzīmēja, ka politiķiem pirms vēlēšanām parasti ir grūti runāt par nodokļu paaugstināšanu, jo šādi lēmumi sabiedrībā nav populāri.

Aizsardzībai jāatvēl 5% no IKP

Ekonomists uzsvēra, ka nozīmīgs izaicinājums ir prasība aizsardzībai novirzīt 5% no iekšzemes kopprodukta. Tas būtiski sašaurina Latvijas fiskālo telpu, un šādu finansējuma apjomu būs jāspēj nodrošināt arī turpmākajos gados.

Bērziņš skaidroja, ka aizsardzībai paredzēto naudu nevar brīvi izmantot jebkuram mērķim — NATO ir noteikusi konkrētus kritērijus, kas nosaka, kuri izdevumi drīkst tikt uzskatīti par aizsardzības finansējumu. Valsts pati nevar pēc saviem ieskatiem klasificēt izdevumus kā aizsardzības izmaksas, un šajā jomā regulāri notiek pārbaudes un auditi.

Iespēja attīstīt vietējo industriju

Lai gan šāda kontrole padara finansējuma izmantošanu sarežģītāku, Bērziņš saskata arī iespējas rast radošus risinājumus. Viņš īpaši izcēla militārās industrijas attīstīšanu Latvijā — ja aizsardzības nauda tiktu novirzīta vietējās nozares stiprināšanai un pasūtījumiem Latvijas uzņēmumiem, no tā varētu iegūt arī ekonomisku labumu.

Tomēr arī šeit pastāv ierobežojumi — militārās industrijas attīstība saistīta ar iepirkumu organizēšanu un konkursu kārtības ievērošanu, tāpēc ar politisku lēmumu vien nepietiek, lai finansējumu automātiski novirzītu vietējiem uzņēmumiem.