Eksperiments atklāj: zinātnisku rakstu autorību var nopirkt jau par 200 dolāriem
Igaunijas raidorganizācijas ERR žurnālistiskais eksperiments parādīja, cik viegli sociālajos tīklos var nopirkt līdzautorību viltus zinātniskiem rakstiem. Eksperti brīdina, ka aiz šāda melnā tirgus slēpjas arī īstu pētnieku darbu zādzības.
Mūsdienu zinātnē publikāciju skaits bieži nosaka pētnieka karjeru, algu un statusu. Šis spiediens ir radījis auglīgu augsni tā sauktajām "raksta ražotnēm" — uzņēmumiem, kas sociālajos tīklos pārdod autorību viltus vai zagtiem pētniecības rakstiem.
ERR žurnālisti veica eksperimentu, sazinoties ar septiņiem šādu pakalpojumu piedāvātājiem Facebook grupās ar šķietami nekaitīgiem nosaukumiem. Izliekoties par izdomātu datorzinātnieku, viņi WhatsApp saņēma piecas atbildes pusstundas laikā. Piedāvājumi svārstījās no 200 līdz 800 dolāriem — par lētāko cenu tika piedāvāta līdzautorība zvejniecības žurnālā, bet par dārgāko — publikācija žurnālā ar 20 dienu garantētu publicēšanas termiņu, kas ir ievērojami īsāks par parasto recenzēšanas procesu.
No kurienes nāk saturs
Daži no pārdotajiem rakstiem tiek radīti ar mākslīgā intelekta palīdzību, taču bieži tiek izmantoti arī citu, mazāk zināmu pētnieku jau publicēti darbi, kas caur mašīntulkošanu un nelielām izmaiņām tiek maskēti kā jauni. Tieši tas notika ar Igaunijas Dzīvības zinātņu universitātes profesoru Lauri Lānisto, kura pētījums tika mēģināts atkārtoti publicēt ar mainītu nosaukumu un cita autora vārdā, kurš, kā izrādījās, universitātē nemaz nestrādā.
Rakstu ražotnes apiet recenzēšanas procesu, izmantojot izdomātus recenzentus vai kukuļojot žurnālu redaktorus. Žurnālā PNAS publicēts pētījums atrada gandrīz 30 000 aizdomīgu rakstu akadēmiskajās datubāzēs, un aptuveni trīs ceturtdaļas no tiem, iespējams, tur paliks uz visiem laikiem.
Lānisto norāda, ka šāda krāpšana pastāv jau vismaz 20 gadus, taču tagad tā ir kļuvusi pieejamāka un notiek nepārtraukti. Viņaprāt, problēmas sakne ir nemitīgi pieaugošais spiediens publicēt arvien vairāk rakstu, kas neizbēgami mazina to kvalitāti. Igaunijā, pēc viņa ziņām, šāda prakse gan nav novērota, taču tā biežāk saistīta ar valstīm, kur par publikācijām maksā valsts piemaksas, piemēram, Ķīnu. Risinājums, viņaprāt, būtu reālas sankcijas par pētniecības ētikas pārkāpumiem, piemēram, aizliegums saņemt finansējumu.
