Eksperte: nesenie kiberuzbrukumi atklāj sen zināmas, bet nenovērstas ievainojamības
Kiberdrošības eksperte Ieva Ilvesa norāda, ka nesenie skandalozie kiberuzbrukumi Latvijā liecina par gadiem neatrisinātām drošības nepilnībām, un iesaka valstij izveidot divas atsevišķas komandas — vienu seku novēršanai, otru riskos balstītas aizsardzības ieviešanai.
Kiberdrošības jomas komentētāja Ieva Ilvesa savā rakstā analizē divus nesenos, plašu rezonansi izraisījušus kiberuzbrukumus Latvijā, tostarp CSDD saistīto incidentu ar ievainojamības atklāšanu un ilgstošu tiesvedību, kā arī Latvijas valsts mežu gadījumu. Pēc autores domām, abiem incidentiem kopīgs ir tas, ka to pamatā ir sen zināma, bet nenovērsta ievainojamība — proti, valsts un uzņēmumi maksā cenu par gadiem neizdarītiem "mājasdarbiem" kiberdrošības jomā.
Ilvesa atgādina, ka Latvija šajā ziņā nav izņēmums — arī ASV kiberdrošības aģentūra CISA jūnijā ieteikusi iestādēm prioritizēt tieši zināmas ievainojamības, vērtējot tās pēc četriem kritērijiem, tostarp vai skarts publiski pieejams resurss un cik viegli ievainojamību iespējams izmantot automatizēti. Autore uzsver, ka šāda laika sprauga starp ievainojamības atklāšanu un novēršanu var tikt izmantota naidīgu spēku, tostarp Krievijas, interesēs.
Divi paralēli virzieni
Raksta autore aicina Latvijas kiberdrošības vadošās iestādes strādāt divos paralēlos virzienos ar atsevišķiem, segmentētiem resursiem. Pirmais virziens ir jau zināmo ievainojamību praktiska, nevis normatīva novēršana. Otrais virziens paredz pāreju no ikgadēju vai ikmēneša auditu pieejas uz nepārtrauktu, riskā balstītu drošības izvērtēšanu un pielāgošanu, kas ietvertu arī sadarbību ar piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem.
Ilvesa norāda, ka Eiropas Savienības normatīvie risinājumi, piemēram, no 11. septembra obligātā vienotā ziņošanas platforma par aktīvi izmantotām ievainojamībām, ir noderīgi pārraudzībai, taču nenodrošina reālu aizsardzības spēju. Autore uzsver, ka abus uzdevumus — krīžu risināšanu un ilgtermiņa stratēģijas veidošanu — nedrīkst uzticēt vienai komandai, jo steidzamie uzdevumi vienmēr aizēnos ilgtermiņa darbu. Tāpēc nepieciešamas divas atsevišķas komandas ar vienotu mērķi — mazināt esošo un nākotnes uzbrukumu ietekmi.
