Eksperte: Putins visdrīzāk nekad neuzsāks nopietnas miera sarunas ar Ukrainu

Kristi Rāika, Starptautiskā aizsardzības izpētes centra direktore, ETV raidījumā "Välisilm" pauda, ka Krievija ar pastiprinātiem uzbrukumiem Ukrainai mēģina iebiedēt ne tikai Kijivu, bet arī tā sabiedrotos, cerot mazināt Eiropas gatavību turpināt atbalstu.

Pēc viņas vārtiem, Krievija meklē jaunus veidus, kā palielināt spiedienu, jo kara norise tai nav labvēlīga. Maskava uzņemas lielākus riskus un eskalē situāciju, cerot, ka Eiropa nav gatava atbildēt ar stingrākiem pasākumiem. Rāika atzīst, ka šajā aspektā Krievijai līdz šim ir bijis taisnība, jo Eiropas valstu atbildes reakcija — tostarp Vācijas rīcība pēc incidenta Leipcigas lidostā — bijusi vājāka nekā gaidīts.

Aicinājums stiprināt atbalstu

Eksperte uzsver, ka tagad ir kritisks brīdis, kad nepieciešams palīdzēt Ukrainai nostiprināt gaisa aizsardzību un pastiprināt sankcijas pret Krieviju, jo joprojām pastāv neizmantotas iespējas šajā ziņā.

Rovaniemi notikušajā Arktikas tikšanās reizē Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs un Polijas premjerministrs Donalds Tusks brīdinājuši, ka nākamajās nedēļās var iestāties izšķirīgi brīži — Rāikas skatījumā tas norāda uz Krievijas plānotiem jauniem uzbrukumiem Eiropā. Viņa uzsver, ka galvenie mērķi ir tās valstis, kuru atbalsts Ukrainai ir vissvarīgākais, tostarp Vācija, un ka labvēlīgāki apstākļi Krievijas ietekmes darbībai pašlaik ir Vācijā vai Francijā, nevis Baltijas valstīs.

Rāika norāda, ka ASV prezidents Donalds Trumps līdz šim nav veicis nekādus izšķirīgus soļus, lai spiedu uz Krieviju, lai gan viņa nostāja pret Ukrainu laiku pa laikam kļuvusi labvēlīgāka. Viņa piebilst, ka Vašingtona mieru vēlas krietni vairāk nekā Maskava.

Apmeklējot Ukrainu, Rāika secinājusi, ka vietējie nesagaida kara noslēgumu līdz nākamā gada pavasarim. Viņas vērtējumā Putins nespēs sasniegt savus izvirzītos mērķus, tāpēc viņam paliek vien kara turpināšana — vai, labākajā gadījumā, kaujas darbību ierobežošana, ja tās Krievijai kļūs pārmērīgi dārgas un riskantas.