Eksperte: savstarpējais piesārņojums ir viens no galvenajiem riskiem mājas virtuvē
Igaunijā katru gadu reģistrē tūkstošiem saindēšanos, un vairāk nekā 90% notiek mājās. Eksperte skaidro, kā izvairīties no pārtikas infekcijām un samazināt riskus.
Pārtikas izraisītas saindēšanās Igaunijā ik gadu tiek reģistrētas tūkstošiem, un lielākā daļa no tām notiek tieši mājokļos. Kā norāda Igaunijas Lauksaimniecības un pārtikas departamenta speciāliste Kadi Karmena Kaldma, bieži vien cēlonis ir nepareiza produktu uzglabāšana, gatavošana un apstrāde.
Galvenie apdraudējumi ir slimību izraisītāji, kas pārtikā nonāk ar piesārņotu ūdeni, kā arī tad, ja netiek ievēroti uzglabāšanas noteikumi un higiēnas prasības. Eksperte uzsver, ka visātrāk bojājas zivis un putnu gaļa. Istabas temperatūrā tajās ātri vairojas baktērijas, piemēram, salmonellas un kampilobaktērijas. Lai tās iznīcinātu, gaļas iekšējai temperatūrai jāsasniedz vismaz 75 grādi pēc Celsija.
Kaldma neiesaka mazgāt gaļu, īpaši putnu gaļu, jo ar ūdens strūklu baktērijas netiek nomazgātas, bet ūdens šļakatas var izplatīt tās uz apkārtējām virsmām, traukiem un citiem produktiem. Viņa arī norāda, ka viens no lielākajiem riskiem mājās ir savstarpējais piesārņojums. Tāpēc jēlai un gatavai pārtikai vienmēr jāizmanto atsevišķi naži un griešanas dēlīši. Pēc saskares ar jēlu gaļu visi izmantotie priekšmeti rūpīgi jānomazgā ar siltu tekošu ūdeni un mazgāšanas līdzekli.
Eksperte iesaka veikalā atdzesētu gaļu grozā likt pēdējo un pēc atgriešanās mājās nekavējoties ievietot ledusskapī. Vasarā ieteicama termosumka, lai transportēšanas laikā saglabātu zemu temperatūru. Tāpat produktus nevajadzētu uzglabāt pārāk ilgi.
Kaldma atgādina, ka gaļas un piena produkti, arī sabojājušies, ne vienmēr iegūst nepatīkamu smaržu vai maina izskatu. Tāpēc, nosakot produktu derīgumu, nevar paļauties tikai uz maņu pārbaudi.
