Eksperti: suņa uzbrukums cilvēkam pats par sevi nav pietiekams pamats eitanāzijai

Raidījumā “Nedēļa. Post scriptum” TV24 par suņu uzbrukumiem cilvēkiem un iespējamo eitanāziju kā risinājumu diskutējuši veterinārmedicīnas doktors, Latvijas Veterinārārstu biedrības prezidents Ilmārs Dūrītis un Latvijas Kinoloģiskās federācijas viceprezidente Ilze Pētersone–Godmane.

Dūrītis norādījis, ka lēmumam par dzīvnieka eitanāziju pēc uzbrukuma cilvēkam jābūt rūpīgi pamatotam, ņemot vērā nodarīto miesas bojājumu smagumu un konkrētos apstākļus. Viņaprāt, ne katrs suņa radīts savainojums automātiski nozīmē, ka dzīvnieks jāeitanazē — kā piemēru viņš min gadījumus, kad suns sakodis savu saimnieku vai veterinārārsta asistentu veterinārārsta kabinetā, ko viņš uzskata par citu situāciju.

Dūrītis atzīmējis, ka pasaulē pastāv izstrādātas sakošanas smaguma skalas, kas ļauj objektīvāk novērtēt katru notikušo gadījumu. Tomēr viņš uzsvēris, ka gadījumos, kad suns cilvēkam nodarījis smagus miesas bojājumus, būtu nepieņemami liegt iespēju uz to tiesiski reaģēt. Pēc viņa domām, jārod līdzsvars starp sabiedrības un indivīda drošību no vienas puses un dzīvnieku aizsardzību no otras.

Savukārt Pētersone–Godmane piekritusi, ka katrs gadījums jāizvērtē individuāli, taču vērsusi uzmanību uz atkārtota uzbrukuma risku. Viņasprāt, pēc notikuša uzbrukuma jāizsver, vai konkrētais suns arī turpmāk varētu apdraudēt cilvēkus un vai tā turēšana izolācijā vai stingrā kontrolē reāli atbilstu sabiedrības interesēm. Viņa piebildusi, ka suns, kas reiz izjutis asiņu garšu un pārākuma sajūtu pār cilvēku, var uzbrukumu atkārtot.