Eksperts: Eiropu šoziem var skart enerģētikas krīze, kas attīstītos straujāk nekā 2022. gadā
“AJ Power” grupas vadītājs Roberts Samtiņš brīdina, ka Eiropa un Baltija šoziem var saskarties ar nopietnu enerģētikas krīzi pieciem vienlaikus iedarbīgiem faktoriem dēļ. Fiziska gāzes vai elektroenerģijas trūkuma pagaidām nav, taču cenu kāpuma risks ir augsts.

Eiropā un Baltijā šoziem var izveidoties nopietna enerģētikas krīze, kas attīstītos pat straujāk nekā 2022. gadā, aģentūrai LETA sacījis enerģētikas uzņēmumu grupas “AJ Power” vadītājs Roberts Samtiņš. Viņaprāt, tam pamatā ir ģeopolitiskā spriedze, situācija energoresursu tirgos un laikapstākļu prognozes. Svarīgi tas ir tāpēc, ka gāzes cena ietekmē arī elektroenerģijas cenu, tātad gan mājsaimniecības, gan uzņēmumus.
Pieci cenu faktori
Samtiņš min piecus vienlaikus iedarbīgus apstākļus. Pirmkārt, Eiropas Savienības gāzes krātuves oktobra beigās bija piepildītas aptuveni 75% apmērā – par 15 procentpunktiem mazāk nekā pēdējo piecu gadu vidēji un zemākais līmenis kopš uzskaites sākuma 2011. gadā. Vācijā krātuvju piepildījums ir ap 62%.
Otrkārt, Hormuza šaurums sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) tankkuģiem joprojām praktiski ir slēgts. Pirms kara ar Irānu no Kataras un Apvienotajiem Arābu Emirātiem mēnesī tika nosūtītas ap 93 LNG kravām, septembrī un oktobrī – tikai 27.
Treškārt, Eiropa par LNG kravām konkurē ar Āziju, tostarp Japānu, Dienvidkoreju un Ķīnu. Ceturtkārt, prognozes liecina par iespējamu ļoti agru polārā virpuļa sabrukumu, kas no novembra vidus var palielināt aukstuma un bezvēja periodu risku. Piektkārt, pieaug provokāciju risks pret Baltijas enerģētikas infrastruktūru.
Tirgus un Latvija
Dabasgāzes cena TTF biržā divās nedēļās pieaugusi no aptuveni 88 līdz 103 eiro par megavatstundu – augstākais līmenis gandrīz četru gadu laikā. 2022. gadā Vācijā gāzes cena sasniedza 340 eiro, bet elektroenerģijas – 670 eiro par megavatstundu. Pašreizējās nākotnes līgumu cenas ir ievērojami zemāk, tāpēc uzņēmumiem vēl ir iespēja mazināt cenu riskus.
Inčukalna krātuvē 30. oktobrī bija 12,46 teravatstundas gāzes, par 15% mazāk nekā pirms gada. Klaipēdas un Inko LNG termināļi strādā stabili. Samtiņš norāda, ka cenas nav garantēti jākāps: ja LNG satiksme Hormuza šaurumā atjaunosies vai ziema būs silta un vējaina, cenas var samazināties.


