Eksperts mudina Baltijas valstis negaidīt 'Rail Baltica' un jau tagad uzsākt nakts vilcienu satiksmi
Eiropas dzelzceļa eksperts Elmers van Būrens aicina Baltijas valstis nekavējoties attīstīt nakts vilcienu maršrutus, izmantojot esošo infrastruktūru, nevis gaidīt 'Rail Baltica' pabeigšanu.
Eiropā atzīts dzelzceļa eksperts Elmers van Būrens, kurš ir arī naktsvilcienu operatora 'European Sleeper' līdzdibinātājs, aicina Baltijas valstis nevilcināties un jau tagad izveidot nakts vilcienu satiksmi starp reģiona galvaspilsētām. Viņš uzsver, ka pieprasījums pēc šāda pakalpojuma jau pastāv, taču piedāvājums joprojām ir nepietiekams.
Diskusijā 'Rail Baltic Estonia' konferencē van Būrens norādīja, ka, piemēram, ceļojums no Centrāleiropas uz Baltiju ir neloģisks – vilciens no Varšavas sasniedz Viļņu, bet tālāk uz Rīgu jāgaida nākamā diena. Ja izveidotu vienotu maršrutu no Rīgas uz Kauņu un atpakaļ, ceļojuma laiks uz Latviju samazinātos par 16 stundām, un no Berlīnes, Prāgas vai Vīnes līdz Rīgai būtu aptuveni 18 stundas, kas būtu pievilcīgi pasažieriem.
'Savā pieredzē redzam, ka cilvēki no Londonas ar 'Eurostar' dodas uz Briseli un pēc tam ar mūsu nakts vilcienu sasniedz Prāgu – kopā 20 stundas. Tas ir izdarāms,' teica van Būrens. Viņš atzīmēja, ka 'European Sleeper' maršruts no Briseles uz Berlīni un Prāgu ir pilns, bet jaunais Parīze–Berlīne maršruts jau no sākuma vidēji piesaista 350 pasažieru vienā vilcienā.
Van Būrens uzsvēra, ka Vilciens Viļņa–Rīga vienmēr ir pilns, un tas pierāda, ka pieprasījums ir reāls. 'Negaidiet 'Rail Baltica' – atklājiet nakts vilcienu satiksmi jau šodien!' viņš aicināja. Baltijas valstīm ir nepieciešama vīzija un sadarbība, lai sāktu.
Latvija jau 2021. gadā parakstīja nodomu deklarāciju starptautisko nakts vilcienu attīstībai, un toreizējais satiksmes ministrs Tālis Linkaits atgādināja, ka pagājušā gadsimta 20.–30. gados nakts ātrvilciens no Rīgas līdz Berlīnei bija pieprasīts un aizņēma ap 15 stundām.
Pašlaik vilcieni Baltijā kļūst arvien populārāki. 2025. gadā 'Vivi' vilcieni Latvijā pārvadāja 21,33 miljonus pasažieru – par 9,7% vairāk nekā gadu iepriekš. Precizitāte sasniedza 98,35%. Savukārt Viļņas–Rīgas–Tallinas maršrutā 2025. gadā pārvietojās 98 tūkstoši pasažieru, no kuriem 66 tūkstoši bija starptautiskie. Vilciens ir kļuvis par nopietnu alternatīvu autobusiem – biļešu pārdošana autobusiem tajā pašā maršrutā samazinājās par vairāk nekā 25%.
Starptautiskā Enerģētikas aģentūra norāda, ka dzelzceļš rada apmēram piecas reizes mazāk emisiju nekā aviācija uz vienu pasažierkilometru, savukārt Eiropas Vides aģentūras dati liecina, ka autotransports 2023. gadā veidoja 73% no visām transporta radītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām ES. Vilciens savieno pilsētu centrus, tādējādi ietaupot laiku, kas citādi tiktu pavadīts ceļā uz lidostu, drošības kontrolē un gaidīšanā. Privātais auto prasa vadīšanu, degvielas izmaksas un stāvvietu meklēšanu, bet vilciens ļauj strādāt vai atpūsties ceļā.
Lai gan šobrīd vilciens ne vienmēr ir ātrākais veids Baltijas galvaspilsētu savienojumos, tas jau ir ieguvis popularitāti, īpaši to pasažieru vidū, kuri novērtē ilgtspēju un ērtības. Pieaugošais pasažieru skaits liecina, ka pieprasījums pēc šāda pārvietošanās veida turpina augt.
