Eksperts: nākamajam Ukrainas ģenerālprokuroram jāierobežo pašam sava vara
Pēc skandāla ap prokuratūru bijušais ierēdnis Mamedovs aicina reformēt sistēmu, nevis vien mainīt vadītāju, uzsverot nepieciešamību ierobežot ģenerālprokurora pilnvaras un stiprināt prokuroru pašpārvaldi.
Ukrainas prokuratūra pēc nesena skandāla atkal nonākusi sabiedrības uzmanības centrā, izraisot diskusijas par uzticības krīzi un sistēmas nākotni. Institūciju reformu jautājumos pieredzējis eksperts uzsver, ka atklāts konkurss uz ģenerālprokurora amatu vai starptautisku ekspertu iesaiste paši par sevi neatrisinās gadiem uzkrātās problēmas — vispirms jāsaprot, ko tieši nākamajam vadītājam jāmaina kriminālās justīcijas sistēmā.
Spēcīgs vadītājs reformai, ne varai
Pēc eksperta domām, prokuratūra desmitgadēm bijusi stingri vertikāli organizēta, kas gan ļauj ātri pieņemt lēmumus, gan rada risku, ja viss atkarīgs no viena cilvēka. Tāpēc nākamajam ģenerālprokuroram vajadzētu saņemt skaidru reformu mandātu — paradoksāli, spēcīgam vadītājam tagad jāstrādā pie tā, lai amats nākotnē kļūtu mazāk visvarens.
Prezidents, parlaments un starptautiskie partneri
Eksperts neatbalsta ideju maksimāli attālināt ģenerālprokurora iecelšanu no prezidenta un parlamenta, jo amats prasa politisku svaru sarežģītu un nepopulāru pārmaiņu īstenošanai. Viņš piedāvā modeli, kurā prezidents un starptautiskie partneri pirms iecelšanas savstarpēji konsultējas un vērtē kandidātus pēc vienotiem kritērijiem — profesionalitātes, godprātības un neatkarības —, taču galīgo lēmumu pieņem Ukrainas institūcijas, savukārt partneri vēlāk atbalsta reformu programmu.
Konkursa procedūra var pagaidīt
Atklāta konkursa ieviešana pašlaik, kad iespējamo kandidātu loks jau zināms, radītu aizdomas par noteikumu pielāgošanu konkrētām personām, turklāt kvalitatīvas procedūras izstrāde prasītu mēnešus un varētu pārvērsties par mediju cīņu. Tāpēc konkursu vērts ieviest vēlāk, veidojot pastāvīgu modeli.
Nepieciešamie soļi
Eksperts iesaka tūlītēju prokuratūras auditu, stiprināt Ģenerālo inspekciju kā neatkarīgu godprātības kontroles mehānismu, palielināt prokuroru pašpārvaldes institūcijas — Prokuroru padomes — autonomiju un nodrošināt procesuālo neatkarību, tostarp ierobežojot vadības brīvu piekļuvi izmeklēšanas materiāliem. Viņš uzsver, ka prokuratūru nevar reformēt izolēti no citām kriminālās justīcijas institūcijām, tostarp NABU un SAP, un ka nākamajam ģenerālprokuroram jābūt gan pietiekami spēcīgam, gan gatavam ierobežot pašam savu varu.
