Ēnu ekonomika Latvijā nesamazinās: piektā daļa IKP joprojām paliek ēnā
Jaunākais SSE Riga apsekojums rāda, ka Latvijas ēnu ekonomika pērn sasniedza 21,8% no IKP, un pēdējos gados būtiska uzlabojuma nav – atšķirībā no Lietuvas, kur rādītājs sarūk. Īpaši strauji atgriežas aplokšņu algas.
Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) jaunākais ēnu ekonomikas pētījums liecina, ka pērn tās apjoms Latvijā bija 21,8% no iekšzemes kopprodukta. Salīdzinājumam, Lietuvā rādītājs bija 23,6%, bet Igaunijā – 20,8%. Būtiskāka par konkrētā gada skaitli gan ir daudzgadu tendence: kamēr Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms pēdējos gados samazinās un Igaunijā pieaug, Latvijā vērojama stagnācija bez manāmiem uzlabojumiem.
Aplokšņu algas atgriežas
Īpašas bažas rada aplokšņu algu izplatība – tās veido gandrīz pusi no visas ēnu ekonomikas valstī. To īpatsvars kopējā algu izmaksā kopš 2019. gada ir audzis no 14,1% līdz 17,8% pērn, savukārt neoficiāli nodarbināto skaits kopš 2018. gada gandrīz dubultojies. Lai gan lielāka summa "uz rokas" īstermiņā var šķist izdevīga darbiniekam, ilgtermiņā tas nozīmē mazākas sociālās garantijas, zemāku nākotnes pensiju un vājāku tiesisko aizsardzību, kā arī apgrūtina, piemēram, mājokļa kredīta saņemšanu, jo bankas vērtē pierādāmus ienākumus.
Uzņēmējdarbības vide nosaka rezultātu
Baltijas valstu atšķirīgā dinamika liecina par uzņēmējdarbības vides nozīmi. Lietuvā, kur ekonomikas izaugsme bijusi straujāka un uzņēmēju vērtējums par valsts atbalstu pozitīvāks, aplokšņu algu īpatsvars kopš 2022. gada samazinās. Igaunijā, kur pasliktinājusies uzņēmēju apmierinātība ar nodokļu politiku un administrēšanu, ēnu ekonomika pieaugusi. Latvijā visvairāk ēnā strādā būvniecības nozare (29,5%), tirdzniecība (24,5%) un pakalpojumu sektors (22,3%), tāpēc vienoti risinājumi visām nozarēm nebūtu pietiekami efektīvi.
Kā piemērus min Somiju, kur mājsaimniecības saņem nodokļu atvieglojumu par legāli iegādātiem remonta un apkopes pakalpojumiem, un Igauniju, kur maziem uzņēmējiem pieejams vienkāršots konts ar automātisku nodokļa aprēķinu. Secinājums – ēnu ekonomikas mazināšanai nepieciešama gan kontrole, gan lielāks uzsvars uz prognozējamu nodokļu politiku, vienkāršāku administrēšanu un stimuliem strādāt legāli.
