ES cīņā ar meža ugunsgrēkiem: Žironā lielākās evakuācijas kopš Otrā pasaules kara

Trauksmes signāls atskan pēkšņi, un pēc mirkļa ugunsdzēsēju mašīna jau traucas prom, atstājot aiz sevis oranžu putekļu mākoni. "Vienmēr ir neliels adrenalīns, kad saņem izsaukumu," saka jūras kājnieku ugunsdzēsējs Žiljēns. Viņš ir daļa no Marseļas bataljona, kas nosūtīts uz Francijas Žironas reģionu, lai cīnītos ar meža ugunsgrēku, kas izraisījis lielākās evakuācijas valstī kopš Otrā pasaules kara. Cīņā ar uguni ievainoti 264 ugunsdzēsēji, četri no tiem gājuši bojā. Netālu esošajās pilsētās Francijas karogi joprojām pusmastā — piemiņai par zaudētajām dzīvībām.

Nogurums ir galvenā problēma, ar ko saskaras ugunsdzēsēji. "Viņi guļ ļoti maz," saka Letīcija, ugunsdzēsēja un medmiķe. Leitnants Damjēns piebilst, ka zaudējums vienmēr ir viņu prātos. Žiljēns, braucot garām pārogļotiem kokiem, norāda uz nelieliem dūmu mutuļiem: tie noteikti jādzēš, lai uguns neuzliesmotu no jauna.

Vietējie brīvprātīgie — zemnieki un amatnieki — palīdz ugunsdzēsējiem, ar traktoriem un furgoniem piegādājot ūdeni. Dažkārt viņi dodas liesmās bez īpaša ekipējuma. Brīvprātīgais Stīvens Peidžs saka: "Mēs esam šeit, jo esam vajadzīgi." Žiljēns uzsver, ka viņu loma bijusi ārkārtīgi svarīga, ietaupot ugunsdzēsējiem dārgo laiku.

Cīņa bijusi kā "Dāvida un Goliāta" duelis, taču sestdien Francijas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka uguns vairs neizplatās. Lielākā daļa no 220 000 evakuētajiem iedzīvotājiem varēja atgriezties mājās. Tomēr citviet Eiropā — Grieķijā un Spānijā — ugunsgrēki joprojām plosās, un tuvākajos mēnešos uguns varētu uzliesmot arī citās valstīs.

ES krīzes pārvaldības vadītāja Hadža Lahbiba ceturtdien apmeklēja Bordo, lai iepazītos ar taktisko ugunsmūru izveidi — koki un veģetācija nocirsti 150 kilometru garumā, lai pasargātu pilsētu no liesmām. Vairākas Eiropas valstis, tostarp Vācija, Slovākija, Portugāle un Spānija, caur ES mehānismu nosūtījušas ugunsdzēsības lidmašīnas, komandas un tehniskos ekspertus.

"Klimata pārmaiņas neklauvē pie mūsu durvīm — tās jau ir šeit," saka Lahbiba. ES ierosinājusi 10,7 miljardu eiro budžetu katastrofu novēršanai, taču dažas dalībvalstis, tostarp Vācija, ir skeptiskas. Vides aktīvisti no "Greenpeace" pārmet ES atteikšanos no apņemšanās klimata jomā. Lahbiba uzsver, ka šobrīd nepieciešama solidaritāte, nevis strīdi.

Briselē ES krīzes centra vadītāja Marija Zubera norāda, ka jāiegulda agrīnās brīdināšanas sistēmās, evakuācijas plānos un informācijas sniegšanā iedzīvotājiem. "Mums jāmaina domāšana," viņa saka.

Ugunsgrēku sezona vēl nav beigusies — Žiljēns atzīst, ka augustā un septembrī gaidāmi intensīvāki ugunsgrēki. Pagaidām Lēža-Kapferrē izveidotajā komandcentrā ugunsdzēsēji var atpūsties uz saliekamajām gultām. "Mēs veidojam pagaidu burbuli, lai justos kā mājās," viņš saka.