ES daudzgadu budžeta jaunajā plānā pirmoreiz samazināta kohēzijas politikas nauda
Eiropadomes prezidents Antoniu Košta Briselē iesniedzis trešo ES septiņgades budžeta plānu, kurā kohēzijas līdzekļi samazināti par 8 miljardiem eiro, bet lauksaimnieku tiešmaksājumi nav skarti. Latvijai paredzētā 9,3 miljardu eiro aploksne nonākusi zem spiediena, taču dokumentā iekļauts formulējums par atbalstu pierobežas reģioniem.

Eiropadomes prezidents Antoniu Košta Briselē prezentējis jau trešo Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta plāna variantu nākamajam septiņu gadu periodam. Pirmo reizi sarunu laikā samazināta kohēzijas politikai, tas ir, reģionālajam atbalstam paredzētā nauda: salīdzinājumā ar iepriekšējo priekšlikumu tā sarukusi par 8 miljardiem eiro. Lauksaimnieku tiešmaksājumi nav aiztikti. Košta sarunu vadību pārņēmis no Īrijas prezidentūras.
Kohēzijas samazinājums ir trieciens valstu grupai no Austrumeiropas un Dienvideiropas, ko dēvē par kohēzijas draugiem. Vēl pirms dažām dienām tās kategoriski iebilda pret šādu griešanu. Savukārt Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs bija pieprasījis ES budžetu samazināt.
Kopējie izdevumi un ieņēmumi
Salīdzinājumā ar pirmo Eiropas Komisijas piedāvāto projektu izdevumi tagad samazināti par 10 %, jeb 200 miljardiem eiro. Pēc Koštas teiktā, dalībvalstu iemaksas vidēji pieaugtu no 0,80 % līdz 0,82 % no nacionālā kopienākuma.
Izdevumu pusi līdzsvaro jauni pašu resursi, kas gadā ES budžetā ienestu aptuveni 60 miljardus eiro. Plānā ir pieci avoti:
- 3 % nodeva lielajiem digitālajiem uzņēmumiem, piemēram, "Google" un "Meta" (Brisele iepriekš no tā atturējās, baidoties no ASV reakcijas);
- augstāks nodoklis nesavāktajiem elektroniskajiem atkritumiem un tabakai;
- visi ieņēmumi no oglekļa ievedmuitas mehānisma, nevis tikai 75 %;
- ieņēmumi no nacionālo frekvenču spektra izsolēm;
- pakāpeniski lielāka ES daļa no emisijas tirdzniecības sistēmas.
Tāpat plānots izvērtēt nodevas kriptouzņēmumiem.
Ietekme uz Latviju
Pēc Eiropas Komisijas pirmā priekšlikuma Latvijas finansējuma aploksne ir 9,3 miljardi eiro, nomināli tikpat, cik pašreizējā periodā. Tagad tā ir zem spiediena, jo samazināta kopējā kohēzijas nauda. Vienlaikus plāna 4. punktā teikts, ka budžets piedāvās atbalstu visiem ES ārējās robežas reģioniem, arī tiem, kas robežojas ar Krieviju, Baltkrieviju vai Ukrainu. Tieši šādu formulējumu bija prasījušas Latvija un citas austrumu flanga valstis. Kāds tas būs naudas izteiksmē, vēl nav skaidrs.
Nākamnedēļ Briselē tiksies ES valstu līderi, lai apspriestu skaitļus. Gaidāmi strīdi, un galīgā vienošanās iespējama decembrī vai nākamā gada sākumā.


/nginx/o/2026/01/18/17394152t1hb2d1.jpg)