ES līderi pirmo reizi vienojas pagarināt sankcijas pret Krieviju uz pilnu gadu; Bulgārijas prokrieviskais līderis sola veto nākamajai paketei

Eiropas Savienības līderi ir panākuši vienošanos par sankciju pret Krieviju pagarināšanu uz pilnu gadu — šāds solis tiek sperts pirmo reizi kopš sankciju ieviešanas. Lēmums pieņemts, lai nodrošinātu ilgtermiņa spiedienu uz Krieviju saistībā ar tās agresiju Ukrainā.

Tomēr vienošanās saskaras ar pretestību no Bulgārijas puses. Valsts prezidents Rumens Radevs, kurš tiek uzskatīts par prokrieviski noskaņotu, paziņojis, ka nākamajā sankciju pārskatīšanas reizē izmantos veto tiesības. Viņš pieprasa no sankciju saraksta izslēgt Krievijas naftas uzņēmumu, kas pārvalda vienīgo naftas pārstrādes rūpnīcu Bulgārijā. Turklāt Radevs iebilst pret sankcijām, kas noteiktas Krievijas pareizticīgo baznīcas bīskapam.

Šie iebildumi liecina par iekšējām domstarpībām ES, cenšoties saglabāt vienotību pret Krieviju. Līdzšinējās sankcijas tika pagarinātas ik pēc sešiem mēnešiem, bet tagad pirmo reizi izvēlēts gada termiņš, lai mazinātu birokrātisko slogu un sūtītu skaidru signālu par ES apņēmību.

Bulgārijas prezidenta nostāja var radīt problēmas turpmāko sankciju pieņemšanā, jo ES lēmumiem šajā jomā nepieciešama visu dalībvalstu vienprātība. Radevs jau iepriekš paudis simpatijas pret Krieviju un kritizējis sankciju politiku. Eksperti norāda, ka šāda rīcība var vājināt ES kopējo pozīciju un dot iespēju Krievijai izmantot plaisas starp dalībvalstīm.

Vienošanās par pilna gada pagarinājumu tika panākta pēc ilgām diskusijām, un tā stāsies spēkā tuvākajā laikā. Tomēr nākamā sankciju pakete saskarsies ar Bulgārijas veto draudiem, kas liecina par pieaugošu spriedzi ES attiecībā uz turpmāko rīcību pret Krieviju.