ES piedāvā jaunus noteikumus, lai ierobežotu īstermiņa īri un veicinātu ilgtermiņa mājokļu pieejamību

Eiropas Komisija trešdien nāca klajā ar mājokļu pieejamības plānu, kura mērķis ir mudināt uz ilgtermiņa īri un padarīt mājokļus pieejamākus Eiropas iedzīvotājiem. Iniciatīva paredz skaidrākus un paredzamākus noteikumus par to, kā vietējās pašvaldības regulē īstermiņa izīrēšanu, īpaši rajonos, kur tūristu pieplūdums ir izspiedis vietējos iedzīvotājus.

Komisijas priekšsēdētāja Ursula fon der Leiena paziņojumā uzsvēra, ka mājokļu pieejamības trūkums ir ļoti aktuāla problēma daudziem Eiropas iedzīvotājiem, norādot, ka svarīgi darbinieki un studenti nespēj atļauties dzīvot pilsētās, kurās strādā vai mācās. Viņa akcentēja, ka jautājums galvenokārt ir par taisnīgumu.

Lai gan mājokļu politika joprojām paliek dalībvalstu kompetencē, jaunais plāns paredz kopēju Eiropas ietvaru, kas palīdzētu vietējām iestādēm noteikt tā sauktās "mājokļu spriedzes zonas", izmantojot vienotu metodoloģiju. Ja iestādes izlemj ierobežot mājokļu izmantošanu — piemēram, īstermiņa īri vai tukšus dzīvokļus —, tām jāpierāda, ka šāds ierobežojums patiešām mazina vietējo spiedienu, un pasākumiem jābūt mērķtiecīgiem, nepieciešamiem un samērīgiem.

Situācija pasliktinās

Jaunākie dati liecina, ka mājokļu pieejamības problēma Eiropā turpina saasināties — puse pilsētu iedzīvotāju uzskata to par steidzamu jautājumu. Pēdējo desmit gadu laikā mājokļu cenas Eiropas galvaspilsētās vidēji pieaugušas par gandrīz 65%, bet īres maksa — par vairāk nekā 20%, ievērojami apsteidzot iedzīvotāju ienākumu pieaugumu. Īre tagad var patērēt līdz pat 40% no mājsaimniecību ienākumiem, un arvien vairāk vidusšķiras ģimeņu nespēj ne iegādāties, ne īrēt mājokli, tomēr nekvalificējas sociālajam mājoklim.

Iedzīvotāji tādās pilsētās kā Lisabona, Barselona un Prāga sūdzas, ka platformas, piemēram, Airbnb, izņēmušas mājokļus no ilgtermiņa tirgus un paaugstinājušas cenas. Lai gan īstermiņa īre veido tikai nelielu daļu no visa ES mājokļu fonda, populārākajos tūrisma centros tā var sasniegt piektdaļu no mājokļiem. Briselē lēš, ka ik gadu nepieciešami vairāk nekā divi miljoni jaunu mājokļu, lai risinātu trūkumu.

Airbnb kritizēja piedāvāto plānu, norādot, ka tas nesniedz pietiekamu skaidrību un nepievienos nevienu jaunu mājokli ilgtermiņa īres tirgum, vienlaikus radot regulatīvu nenoteiktību uzņēmējiem visā Eiropā. Plānam vēl jāiziet sarunas ar ES likumdevējiem, pirms tas var stāties spēkā.