ES sankciju strīds: Latvija palikusi vienatnē pretī 26 dalībvalstu kompromisam

Pagājušajā nedēļā Eiropas Savienībā izcēlies strīds par sankciju saraksta pret Krievijas oligarhiem pārskatīšanu. 26 ES dalībvalstis panākušas kompromisu, kas paredzēja vairāku Krievijas uzņēmēju, tostarp Ališera Usmanova un Mihaila Fridmana, izslēgšanu no saraksta, savukārt Latvija šim lēmumam pretojusies visilgāk un palikusi vienatnē.

Zvans no prezidējošās valsts

Saspringtā situācija sasniegusi tādu līmeni, ka ES prezidējošās valsts premjers vēlā vakara stundā piezvanījis Latvijas premjeram, lai noskaidrotu Latvijas nostājas iemeslus. Latvijas ārlietu ministre, uzturoties Ņujorkā ANO Ģenerālās asamblejas sesijas laikā, paziņojusi, ka valsts diplomāti šajā jautājumā strādājuši intensīvi.

Saistība ar citiem notikumiem

Saskaņā ar pieejamo informāciju, divu Krievijas pilsoņu izslēgšana no ES saraksta bijusi saistīta arī ar Franciju, kas panākusi vienošanos ar Azerbaidžānu par apcietinātu franču izlūkdienesta darbinieku atbrīvošanu Baku. Latvija pašlaik joprojām tiesājas Eiropas Savienības Tiesā ar Fridmanu par viņam agrāk piemērotajām sankcijām, no kurām viņš ES līmenī tagad ir atbrīvots. Latvijas premjers paziņojis, ka šajā pašā laikā ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu panākta vienošanās par militāru sadarbību.

Precedents no 2025. gada

Līdzīga situācija bijusi 2025. gada pavasarī, kad no ES sankcijām tika atbrīvota arī Gulbahora Ismailova – Usmanova māsa, kurai pieder nekustamais īpašums Jūrmalā, Dzintaros. Igaunija toreiz viņu iekļāva savā nacionālajā sankciju sarakstā, bet Latvija norādīja uz juridiskā pamata trūkumu. 2025. gada septembrī Latvija nacionāli sankcionēja Usmanovu un Fridmanu, taču Ismailova sarakstā netika iekļauta – viņas īpašums Jūrmalā un pārvietošanās brīvība Latvijā paliek neierobežota.