piektdiena, 2026. gada 13. novembris
Rīga TV

Pasaules un Latvijas ziņas vienuviet

LatvijaPublicēts: 2026. gada 13. novembris 14:10

Rajevskis: lēmumi par graudu tranzīta aizliegumu jābalsta datos, nevis emocijās

Politologs Filips Rajevskis uzskata, ka graudu tranzīta aizliegums var izmaksāt simtiem miljonu nodokļu maksātāju naudas, tāpēc lēmumiem jābūt balstītiem datos. Pirmo tranzīta graudu paraugu analīzes neliecina par to Ukrainas izcelsmi, ziņojusi Zemkopības ministrija.

Foto: BNN

Latvijā turpinās diskusija par Krievijas graudu tranzīta aizliegumu. Zemkopības ministrija nedēļas nogalē paziņoja, ka pirmo tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to Ukrainas izcelsmi. Tas nozīmē, ka nav pamata šos graudus saukt par „asiņainiem“, kā to darīja tranzīta apturēšanas atbalstītāji. Šo situāciju portālam BNN komentēja uzņēmuma „Mediju tilts“ līdzdibinātājs, politologs Filips Rajevskis.

Izmaksas un dati

Rajevskis uzsver, ka šādi lēmumi jābalsta datos: par kravu izcelsmi, par kravu pārtraukšanas izmaksām, soda naudām, bezdarbnieku pabalstiem, ietekmi uz ekonomiku un budžetu, dotācijām dzelzceļam un ostu kompensācijām. Pēc viņa domām, lēmumus nevar pieņemt tikai tāpēc, ka kādam šķiet, ka graudi ir „ne tādi“, jo par tiem maksās nodokļu maksātāji. Viņš kā emocionālu lēmumu piemērus min „Rail Baltica“ infrastruktūru Rīgas centrā un betona klučus pie lidostas, kas, viņaprāt, izmaksājuši miljardus.

Politologs norāda, ka vienpusēju aizliegumu Latvija varētu noteikt, taču tas nozīmētu kompensācijas par lauztiem līgumiem, jo graudi pieder konkrētiem uzņēmumiem. Viņš atgādina arī ES īpašā sūtņa sankciju jautājumos Deivida O’Salivana teikto, ka globālās pārtikas drošības interesēs Krievijas graudu tranzīts caur ES uz trešajām valstīm nav aizliedzams.

Politiskais konteksts

Rajevskis uzskata, ka jautājums ir ļoti politizēts. Viņš norāda, ka Ārlietu ministrijas un Satiksmes ministrijas atzinumi vēl nav saņemti, un premjers gaida ārlietu ministres Bražes pozīciju. Politologs saista aktualitāti ar jaunās valdības veidošanu, kurā, viņaprāt, nebūs „Vienotības“. Otrais protests, pēc viņa vērtējuma, bija mazskaitlīgāks nekā pirmais.

Viņš komentēja arī Ministru prezidenta Andra Kulberga prezentāciju par budžeta pārmaiņām. Pēc Rajevska teiktā, tajā nav runas par pabalstu vai atbalsta samazināšanu cilvēkiem ar invaliditāti. Kā galvenos punktus viņš min nodokļu nepaaugstināšanu, ekonomikas stimulēšanu 4% izaugsmei un Valsts kontroles atklāto nepilnību ievērošanu.

Komentāri

0/1500

Komentāri tiek automātiski moderēti. Aizliegts naids, draudi, personas dati un spams.

Ielādē komentārus…

Vēl šajā kategorijā