ES spiež G7 partnerus nodrošināt Ukrainas finansējumu 2027. gadam
Eiropas Komisija mudina G7 valstis piešķirt līdzekļus Ukrainai nākamajam gadam, jo prognozētais budžeta deficīts ir 70 miljardi eiro, bet ārpus ES esošo sabiedroto solījumi ir krasi sarukuši. Par to raksta Financial Times.
Eiropas Savienības izpildinstitūcija Eiropas Komisija mudina "Septiņu grupas" (G7) partnervalstis piešķirt finansējumu Ukrainai 2027. gadam. Mērķis ir segt 70 miljardu eiro budžeta deficītu, kas veidojas, samazinoties palīdzībai no valstīm ārpus ES. Par to ziņo laikraksts Financial Times, atsaucoties uz Komisijas aplēsēm un diplomātu sniegto informāciju.
Ukraina 2027. gadā prognozē 70 miljardu eiro finansējuma iztrūkumu, un to apstiprina arī Komisija. Šajā summā ir ņemti vērā militārie izdevumi pēc pēdējo ieroču piegādes, kas apstiprināti ASV prezidenta Džo Baidena laikā. Pašlaik ASV prezidents Donalds Tramps ir pārtraucis jebkādu tiešu Ukrainas finansēšanu.
Solījumi ir krasi sarukuši
Pēc Komisijas prognozes, ārpus ES esošie Ukrainas sabiedrotie nākamajam gadam pagaidām solījuši tikai 4 miljardus eiro, kamēr 2026. gadā bija 19 miljardi. G7 valstis — ASV, Lielbritānija, Kanāda un Japāna — kopā plāno piešķirt vien 1 miljardu eiro.
Ko dara ES
ES ir sākusi ārkārtas plānošanu, meklējot papildu līdzekļus gadījumam, ja NATO un G7 partneri palīdzību nepalielinās. Komisijas amatpersonas apsver dažādus mehānismus, tostarp kopīgu parādzīmju izlaišanu. Šo jautājumu plānots izskatīt samitā novembra beigās. Vienlaikus Brisele risina divpusējas sarunas ar Londonu, Otavu un citām galvaspilsētām. Eiropas amatpersonas gaida Lielbritānijas un Kanādas 2027. gada budžetus, cerot tajos redzēt jaunas saistības Ukrainas atbalstam.
Briselē tomēr noraida iespēju deficītu segt vienatnē. Komisijas pārstāvis norādīja, ka ES un tās dalībvalstis nodrošina 80% no Ukrainai solītās palīdzības 2027. gadam. Pēc viņa teiktā, Eiropa viena pati nevar apmierināt Ukrainas finansiālās vajadzības, un jāiesaistās arī citiem starptautiskajiem partneriem, tostarp NATO sabiedrotajiem.
Partneru nostāja neskaidra
Kanādas Finanšu ministrijas pārstāvis atgādināja, ka kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma 2022. gadā Otava palīdzībai Ukrainai apņēmusies kopumā 27 miljardus Kanādas dolāru, taču atteicās minēt, kas varētu iekļauties nākamās nedēļas budžetā. Japānas Ārlietu ministrija nepiekrita Komisijas secinājumiem un norādīja, ka nevar sniegt galīgus paziņojumus par turpmāko atbalstu, taču apsver variantus, tostarp konsultācijās G7 ietvaros.
Papildus budžeta deficītam pastāv arī militārās palīdzības trūkums. Komisijas aplēsēm, 32 NATO valstīm pietrūkst 13 miljardu eiro, lai izpildītu šogad doto solījumu nodrošināt Kijivai 70 miljardus eiro aizsardzības atbalstam.
