Eksperti: Ukrainas zaudējums karā būtu drauds Eiropas un Baltijas drošībai
Politologs Andis Kudors un NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts skaidro, kādas sekas Eiropai un Latvijai radītu Ukrainas sakāve karā pret Krieviju. Abi uzskata, ka Ukraina karu nezaudē, taču situācija mainītos, ja Eiropa pārtrauktu to atbalstīt.
Kādas sekas Latvijai un visai Eiropai radītu Ukrainas zaudējums karā pret Krieviju, nesen skaidrojuši politologs Andis Kudors un NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts. Jautājums aktuāls arī tāpēc, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, atbildot uz līdzīgu jautājumu, norādīja: Ukraina karu nezaudē, taču tās zaudējumi nozīmē cilvēku un laika zaudēšanu, kā arī milzīgus upurus.
Spriedze pie robežām
Kudors uzskata, ka Ukrainas sakāves gadījumā pie Latvijas un Krievijas robežām pieaugtu spriedze. Krievija, pēc viņa domām, dislocētu arvien vairāk militāro spēku, bet propaganda aicinātu draudzēties ar Krieviju, piemēram, pērkot dabasgāzi. Tiktu radīta bināra situācija: vai nu tirgošanās, vai karš.
Viņš arī norāda, ka Krievijas uzvara nostiprinātu autoritāro valstu – Krievijas, Ķīnas un Irānas – aliansi un iedrošinātu līderus ar reģionālām ambīcijām, tostarp Ķīnu Taivānas jautājumā. Ukrainai tas nozīmētu valsts likvidēšanu un totālu rusifikāciju, bet pēc tam būtu apdraudēta arī Baltkrievijas pastāvēšana. Tomēr Kudors netic, ka Ukraina var zaudēt, jo tā Krievijai izrādījusies “tik ciets rieksts”. Viņš kritizē arī ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumus, kas, viņaprāt, ir nostāšanās Krievijas pusē.
Humānā katastrofa un ģeopolitiskie draudi
Sārts uzsver, ka sakāve nozīmētu strauju drošības situācijas pasliktināšanos. Ja Krievijai izdotos iekarot Ukrainu vai tās daļas, pieaugtu draudi arī Gruzijai, Kazahstānai un Baltijas valstīm. Okupētajās teritorijās, pēc viņa vērtējuma, sāktos masveida “filtrācijas” nometnes un represijas, bet vēl aptuveni 10–15 miljoni ukraiņu pamestu valsti, izraisot migrācijas krīzi Eiropas Savienībā.
Eiropas atbalsta loma
Sārts ir skeptisks, ka pašreizējās sarunas kaut ko mainīs. Viņš norāda, ka ASV vairs nemaksā par Ukrainas aizsardzību, bet dalās izlūkinformācijā, par maksu piedāvā “Starlink” pieeju un pārdod ekipējumu, ko pērk eiropieši. Pēc viņa domām, Ukraina joprojām spēj aizsargāties, un situācija fundamentāli mainītos tikai tad, ja Eiropa pārtrauktu sniegt ieročus un finansējumu.
