ES spiež G7 sabiedrotos piešķirt līdzekļus Ukrainai 2027. gadam
Eiropas Komisija mudina G7 valstis nodrošināt finansējumu Ukrainai nākamajam gadam, jo prognozētais budžeta deficīts sasniedz 70 miljardus eiro. ES vienlaikus izstrādā rezerves plānus, tostarp kopīgu parādzīmju izlaišanu.
Eiropas Savienības izpildinstitūcija Eiropas Komisija Briselē izdara spiedienu uz "Septiņu grupas" (G7) partnerus, lai tie piešķirtu finansējumu Ukrainai 2027. gadam. Ukrainas budžetā prognozēts 70 miljardu eiro deficīts, savukārt palīdzība no valstīm ārpus ES samazinās. Par to raksta laikraksts Financial Times, atsaucoties uz Komisijas aprēķiniem un diplomātu informāciju.
Ko rāda aprēķini
Ukraina 2027. gadam prognozē 70 miljardu eiro finansējuma iztrūkumu, un to apstiprina arī Eiropas Komisija. Šajā summā ņemti vērā militārie izdevumi pēc tam, kad būs saņemti pēdējie ieroči, kas piešķirti ASV prezidenta Džo Baidena laikā. Pašreizējais ASV prezidents Donalds Tramps ir pārtraucis jebkādu tiešu Ukrainas finansēšanu.
Komisijas prognoze liecina, ka ārpus ES esošie Ukrainas sabiedrotie nākamajam gadam šobrīd solījuši tikai 4 miljardus eiro, bet 2026. gadā – 19 miljardus eiro. G7 valstis – ASV, Lielbritānija, Kanāda un Japāna – kopā plāno sniegt vien 1 miljardu eiro.
ES rezerves plāns
ES sākusi steidzamu plānošanu, lai meklētu papildu līdzekļus Ukrainas finansiālajai stabilitātei 2027. gadā gadījumam, ja NATO un G7 partneri palīdzību nepalielinās. Komisijas amatpersonas izvērtē dažādus mehānismus, tostarp kopīgu parāda saistību izlaišanu, ko plānots apspriest samitā novembra beigās. Paralēli Brisele risina divpusējas sarunas ar Londonu, Otavu un citām galvaspilsētām. Eiropas amatpersonas gaida Lielbritānijas un Kanādas 2027. gada budžetus, cerot tajos redzēt jaunas saistības Ukrainas atbalstam.
Tomēr Brisele noraida iespēju viena pati segt deficītu. Komisijas pārstāvis norādīja, ka ES un tās dalībvalstis nodrošina 80% no Ukrainai 2027. gadam solītās palīdzības, un uzsvēra, ka Eiropa nevar viena apmierināt Ukrainas vajadzības, tāpēc jāiesaistās arī NATO sabiedrotajiem.
Partneru nostāja
Kanādas Finanšu ministrijas pārstāvis atgādināja, ka kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma 2022. gadā Otava apņēmusies sniegt palīdzību 27 miljardu Kanādas dolāru apmērā, bet spekulēt par nākamās nedēļas budžetu atteicās. Japānas Ārlietu ministrija nepiekrita Komisijas secinājumiem, norādot, ka valdība nevar sniegt galīgus paziņojumus par turpmāko atbalstu, taču izskata iespējas, tostarp G7 konsultācijās.
Papildus budžeta deficītam konstatēts iztrūkums arī militārajā palīdzībā: Komisijas vērtējumā 32 NATO valstīm trūkst 13 miljardu eiro, lai izpildītu šogad doto solījumu Kijivai nodrošināt 70 miljardus eiro aizsardzības atbalsta.
