ES un Ķīnas konkurence pāriet no rūpnīcām uz regulējumu
Eiropas Savienība arvien biežāk izmanto regulatīvos instrumentus, lai ierobežotu Ķīnas uzņēmumu piekļuvi tirgum, liekot tiem pielāgoties stingrākām drošības, datu un konkurences prasībām.
Eiropas Komisija (EK) nesen piemēroja 200 miljonu eiro sodu tirdzniecības vietnei Temu saskaņā ar Digitālo pakalpojumu aktu (DSA), uzskatot, ka platforma nav pietiekami novērtējusi riskus saistībā ar nelegālu un bīstamu produktu pārdošanu. Neilgi pēc tam EK uzsāka pirmo padziļināto izmeklēšanu pret Ķīnas e-komercijas uzņēmumu JD.com saskaņā ar Ārvalstu subsīdiju regulu (FSR). Izmeklēšana skar JD.com plānoto Vācijas elektropreču mazumtirdzniecības grupas CECONOMY (MediaMarkt un Saturn) iegādi, vērtējot, vai JD.com nav ieguvis negodīgas priekšrocības no Ķīnas valsts atbalsta.
Šie gadījumi liecina par plašāku tendenci – ES un Ķīnas konkurence arvien vairāk notiek regulējuma, tehnoloģiju un datu jomā, nevis tikai muitas tarifu līmenī. Ķīnas elektroautomobiļu ražotājiem piemēroti papildu tarifi līdz 45,3%, bet stratēģiskās nozarēs, piemēram, atjaunojamā enerģija, baterijas, medicīnas tehnoloģijas un digitālās platformas, pieaug regulatoru prasības.
Eiropa tagad izmanto tādus instrumentus kā ārvalstu investīciju pārbaudes, Ārvalstu subsīdiju regulu, Mākslīgā intelekta aktu (AI Act), Digitālo pakalpojumu aktu un Kiberdrošības direktīvu (NIS2). Tas nozīmē, ka piekļuve ES tirgum ir atkarīga ne tikai no produkta konkurētspējas, bet arī no spējas izpildīt drošības, datu pārvaldības un konkurences noteikumus.
Eksperti šo fenomenu dēvē par "Brussels Effect" – ES, pateicoties sava tirgus lielumam (450 miljoni patērētāju), spēj eksportēt savus noteikumus ārpus robežām. Uzņēmumiem nākamajā globalizācijas posmā vairs nepietiks ar konkurētspējīgu produktu; būtiska kļūs spēja orientēties regulējumā un pierādīt atbilstību.
