Igaunijas bankas ekonomists: ASV un Krievijas vienošanās par dīzeļdegvielu ietekme būs niecīga

Igaunijas Bankas (valsts centrālās bankas) ekonomists Pēters Luikmels komentēja ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina vienošanos palielināt Krievijas dīzeļdegvielas piegādes pasaules tirgum. Viņš to darīja Igaunijas sabiedriskās televīzijas ETV raidījumā «Välisilm». Eksperta vērtējumā šīs vienošanās ekonomiskā un politiskā ietekme būs minimāla, jo Krievijā ir izteikts degvielas deficīts.

Krievijas degvielas problēmas

Luikmels atgādināja, ka degvielas krīzes dēļ Krievija jau vasarā bija spiesta ierobežot eksportu. Valsts sākumā apturēja piegādes, bet pēc tam papildus pirka Āzijā dīzeļdegvielu, kas ražota no naftas, ko pati bija pārdevusi Indijai.

Tā kā Krievijā līdz šim bija spēkā eksporta aizliegums, bet tagad notiek pāreja uz ziemas dīzeļdegvielu, piegādes pasaules tirgum nāksies nodrošināt no iekšējā tirgus krājumiem. Ekonomists pieļauj, ka ievērojama daļa šīs degvielas Krievijai kaut kur būs jāiepērk vai jāiet uz nopietniem kompromisiem.

Neliels efekts ASV degvielas cenām

Luikmels uzskata, ka Trampa lēmums par degvielas importu amerikāņu patērētāju stāvokli diez vai atvieglos. Labākajā gadījumā runa ir par dažiem centiem, jo dīzeļdegvielas cenas ASV degvielas uzpildes stacijās šobrīd ir par 70–80 % augstākas nekā parasti.

Viņaprāt, vienošanās pirmām kārtām ir politisks manevrs, kam pirms ASV vidusposma vēlēšanām var sekot arī citi soļi. Kā primitīvu triku viņš minēja dīzeļdegvielas eksporta aizliegumu ASV nedēļu pirms vēlēšanām. Tas varētu radīt benzīna deficītu, jo naftas pārstrādē abus degvielas veidus iegūst vienlaikus. Rezultātā ASV paradoksālā kārtā varētu rasties dīzeļdegvielas pārpalikums un benzīna trūkums.

Globālais deficīts

Runājot par pasaules degvielas deficītu, Luikmels uzsvēra: lai arī Ukrainas bruņoto spēku triecieni Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām tirgu ietekmē, daudz lielāku lomu spēlē notikumi Persijas līča reģionā un jūras pārvadājumu drošības riski.