EstLink 2 bojājums atklāj robus Eiropas infrastruktūras noturībā
Igaunijas un Somijas elektrības savienojuma EstLink 2 sešus mēnešus ilgais darbības pārtraukums liecina, ka infrastruktūras noturība ir atkarīga arī no spējas ātri atjaunot pakalpojumus. Tādu viedokli paudis finanšu tirgotājs Amirs Nasers Hodžati.
Igaunijas un Somijas starpā ierīkotais zemūdens elektrības kabelis EstLink 2 pēc kuģa enkura radītiem bojājumiem 2024. gada 25. decembrī bija izslēgts gandrīz sešus mēnešus. Savienojuma jauda ir 650 megavati. Par šo gadījumu savā viedokļa rakstā Igaunijas portālā Estonian World raksta fintech uzņēmējs un nākotnes līgumu tirgotājs Amirs Nasers Hodžati. Viņa vērtējumā gadījums rāda, ka Eiropas noturība ir atkarīga ne tikai no rezerves iekārtām, bet arī no spējas atjaunot būtiskus pakalpojumus, pirms nākamie bojājumi situāciju padara vēl smagāku.
Rezerves kabelis bija, kuģa nebija
Rezerves kabelis bija pieejams, taču trūka piemērota kuģa. Operatori izvēlējās starp gaidīšanu uz specializētu kabeļu klāšanas kuģi, kas varēja pienākt līdz 2025. gada beigām, un būvniecības kuģa pielāgošanu. Izvēlējās pielāgošanu. Igaunijas tīkla operators Elering lēsa, ka remonts izmaksās 50–60 miljonus eiro, daļēji pārbūves dēļ. Savienojums darbību atsāka 2025. gada 20. jūnijā.
Elektroenerģija palika pieejama pa citiem ceļiem un no ražotājiem, taču par augstāku cenu. Igaunijas valsts energouzņēmums Eesti Energia lēsa, ka trūkstošais savienojums 2025. gada pirmajā pusē vidēji par 22 eiro uz megavatstundu paaugstināja elektrības cenu Baltijā. Tas ir uzņēmuma novērtējums, nevis galīgs ekonomisko zaudējumu aprēķins.
Eiropas plāni un piedāvātie risinājumi
Eiropas Komisija savā 2025. gada kabeļu drošības rīcības plānā brīdinājusi, ka remonta kuģu var nepietikt, ja vienlaikus tiktu bojāti vairāki lielie kabeļi. ES finansē arī avārijas telekomunikāciju kabeļu remonta aprīkojumu; pašreizējā 40 miljonu eiro konkursā netiek segtas pastāvīgās ekspluatācijas izmaksas.
Hodžati ierosina valstīm, izmantojot esošās avārijas mācības, publicēt vienotus atjaunošanas profilus: cik liela daļa elektrības, ūdens un sakaru pakalpojumu būtu pieejama pēc 24 stundām, septiņām, 30 un 180 dienām, ja otrs bojājums notiktu pirms pirmā novēršanas. Viņš arī uzskata, ka ar resilience saistītajiem izdevumiem jāmāk parādīt, kādu pakalpojumu tie saglabā, cik ātri un par kādām izmaksām.
Autors atsaucas arī uz Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, kurās bojājumi atkārtojas ātrāk, nekā tiek veikti remonti. Starptautiskā Enerģētikas aģentūra ziņoja, ka 2026. gada pirmajos astoņos mēnešos vidēji ik pēc trim dienām trāpīts kādai Krievijas rūpnīcai.
