Eurostat: eiropieši taupa uz transportu un sakariem, lai atļautos izklaidi

Jaunākie Eurostat dati liecina, ka Eiropas mājsaimniecības neatsakās no dzīves prieka, bet gan rūpīgi pārkārto savus budžetus, lai to saglabātu. Eirozonas inflācija šobrīd sasniegusi trīs gadu augstāko līmeni — 3,3%, bet energoresursu cenas gada laikā pieaugušas par 14,3%. Tomēr, tā vietā, lai vienkārši samazinātu tēriņus visās jomās, patērētāji izvēlas selektīvu pieeju.

Neizbēgamie tēriņi

Mājoklis, komunālie pakalpojumi, pārtika un transports kopā veido aptuveni 46% no katra ES mājsaimniecības iztērētā eiro — tā ir bāzes summa, kas nepieciešama ikdienas izdzīvošanai. Mājokļa un komunālo pakalpojumu izmaksas joprojām ir lielākais sloga avots, ko ietekmē arī ģeopolitiskā spriedze un tās radītais spiediens uz degvielas un enerģijas cenām. Arī pārtikas cenas saglabājas sāpīgi augstā līmenī, liekot pircējiem pārdomāt katru iepirkumu grozu.

Kur nauda tiek novirzīta

Saskaņā ar Eurostat datiem par periodu no 2025. gada janvāra līdz 2026. gada janvārim, vislielākais pieaugums vērojams izdevumos atpūtai, sportam un kultūrai — par 1,2 procentpunktiem. Izdevumi restorāniem un izmitināšanas pakalpojumiem pieauguši par 0,3 procentpunktiem, bet izglītībai — par 0,1 procentpunktu. Tas liecina par patērētāju noturību — cilvēki joprojām atrod naudu koncerta biļetei vai maltītei ārpus mājas, pat ja taupa uz pārtikas precēm.

Kur mājsaimniecības samazina izdevumus

Lai līdzsvarotu budžetu, iedzīvotāji samazinājuši izdevumus citās jomās. Transporta izdevumu daļa kopējā budžetā samazinājusies par 0,4 procentpunktiem, savukārt izdevumi informācijai un komunikācijai — par 0,3 procentpunktiem. Tas norāda, ka mājsaimniecības optimizē fiksētās izmaksas, piemēram, sakaru pakalpojumus, lai atbrīvotu līdzekļus citām vajadzībām.

Eurostat norāda, ka šīs pārmaiņas skar nevienlīdzīgi — mazāku ienākumu mājsaimniecībām parasti nav iespējas pielāgot budžetu, jo lielākā daļa ienākumu jau tiek tērēta komunālajiem pakalpojumiem un pārtikai. Savukārt izdevumu pieaugumu atpūtai un ēdināšanai galvenokārt nodrošina vidēju un augstu ienākumu patērētāji, kas cenšas saglabāt savu dzīves kvalitāti.