Fiskālās disciplīnas padome: 2030. gadā valsts budžeta caurums var sasniegt gandrīz miljardu eiro

Fiskālās disciplīnas padome savā jaunākajā monitoringa ziņojumā aicina valdību pāriet no izdevumu izvērtēšanas uz to reālu un strukturālu samazināšanu, jo turpmākajos gados valsts fiskālās iespējas ierobežos samazinātais ES finansējums, kā arī pieaugošie izdevumi aizsardzībai un veselības aprūpei.

Padome norāda, ka jaunā valdība izvirzījusi mērķi līdz 2030. gadam sasniegt sabalansētu budžetu, taču nav noteikts konkrēts parāda samazināšanas mērķis, un vispārēja nodokļu celšana nav plānota. Vienlaikus aizsardzībai paredzēti 5% no IKP, bet veselības aprūpei – 12% no kopējiem valdības izdevumiem.

Izaugsme un riski

Lai gan 2026. gada pirmajā pusē ekonomika auga par 2,8%, Finanšu ministrijas prognozes turpmākajiem gadiem paredz vidēji tikai 2,2% IKP pieaugumu gadā. ES fondu finansējums samazināsies no aptuveni 2,1 miljarda eiro 2026. gadā līdz 0,7 miljardiem eiro 2030. gadā, kas apdraud publiskās investīcijas.

Ieņēmumu problēma

Lai gan kopbudžeta ieņēmumi šogad auguši par 10,3%, gandrīz pusi no tā nodrošinājusi ārvalstu finanšu palīdzība, kas nav uzskatāma par stabilu avotu. Nodokļu ieņēmumi atpaliek no plāna, un to īpatsvars no IKP līdz 2030. gadam varētu samazināties no 34,6% līdz 32,9%.

Parāds un fiskālā telpa

Valsts parāds no 46,9% no IKP šogad varētu pieaugt līdz 53% 2029.–2030. gadā, bet procentu maksājumi – no 606 miljoniem eiro līdz 901 miljonam eiro. Padomes aprēķini rāda, ka negatīvā fiskālā telpa varētu pieaugt no 28 miljoniem eiro 2027. gadā līdz 936,2 miljoniem eiro 2030. gadā.

Papildu riskus rada airBaltic finanšu restrukturizācija, kurai var būt vajadzīgs papildu valsts atbalsts, kā arī neskaidrais Rail Baltica īstenošanas modelis. Padome uzsver, ka svarīgi ir arī aizstāvēt Latvijas intereses sarunās par ES nākamā perioda budžetu, jo ārvalstu palīdzība veido ap 10% no valsts kopbudžeta ieņēmumiem.