Francijas skolēnu protesti: sliktie skolu apstākļi un ierobežotie valsts līdzekļi
Francijā jau gandrīz divas nedēļas norit skolēnu un studentu protesti pret nolietotām skolu ēkām, stundu atcelšanu un skolotāju trūkumu. Valdība sola pieņemt darbā vairāk nekā 3000 aizvietotāju, taču budžeta iespējas ir ierobežotas.
Francijā gandrīz divas nedēļas visā valstī turpinās skolēnu un studentu protesti pret sliktiem mācību apstākļiem. Jaunieši prasa labāk aprīkotas vidusskolas, vairāk aizvietojošo skolotāju un lielākus ieguldījumus izglītībā. Pēc sociālajos tīklos izplatītajiem videoierakstiem redzams, ka daudzās skolās ir žurkas, tekošs jumts un bojāta apkure. Tuvojas prezidenta vēlēšanas, un tās notiks pēc sešiem mēnešiem, tāpēc strīds par izglītību kļūst arī par politisku cīņu.
Kādi ir iemesli
Pēc skolēnu stāstītā, Parīzes piepilsētas Sendenī Paula Elīāra licejā ir kaitēkļi un bieži plīst caurules. Tuvējā Pantēnā skolēni sūdzējās, ka logus nevar atvērt pat tad, kad vasarā gaisa temperatūra sasniedz 40 grādus. Tiek minēti arī pārpildītas klases un bieži atceltas stundas.
Vairāk nekā 80% Francijas pamatskolu ēku ir vecākas par 50 gadiem, un aptuveni 10–20% skolu ēku nepieciešams nopietns remonts. Francija izglītībai tērē 6,7% no iekšzemes kopprodukta, kas pēc ES mērogiem ir ievērojama summa. Ēku uzturēšana ir vietējo pašvaldību uzdevums: pamatskolām atbild komūnas, pamatskolas vecākajām klasēm departamenti, licejiem reģioni. Vairāk nekā divas trešdaļas to budžeta jau aiziet darbinieku algām un pensijām.
Parīzes apkaimes reģions Ildefransa apstiprinājis 6,6 miljardu eiro programmu 2017.–2027. gadam, un divas trešdaļas licejistu tagad mācās jaunā vai atjaunotā ēkā. Tomēr aizsardzība pret vasaras karstumu joprojām ir reta.
Mācību kvalitāte un valdības soļi
Pēc OECD aprēķiniem, Francija uz vienu pamatskolēnu tērē mazāk nekā vidēji attīstītajās valstīs. Kopš 2017. gada nelabvēlīgos apgabalos pirmo pamatskolas klašu izmērs samazināts uz pusi un izveidotas ap 16 000 papildu pedagogu amatu. Valdība tagad plāno īsā laikā pieņemt vairāk nekā 3000 aizvietotāju, bet izglītības ministrs Edugārs Žefrē paziņoja, ka problemātiskāko skolu noteikšanai izmantos programmatūru.
PISA starptautiskajā skolēnu novērtējumā vairāk nekā trešdaļa 15 gadu vecu franču skolēnu nesasniedz matemātikas pamatlīmeni. Valsts kontrole konstatēja, ka 2023./24. mācību gadā valsts pamatskolu vecākajās klasēs tika atcelti 9% stundu.
Nākamā gada budžeta projektā ministrijai paredzēts papildu 1,2 miljardi eiro, taču vienlaikus plānots samazināt pedagogu amatus, jo skolēnu skaits krītas. Daļa kreisi radikālās partijas “Neklausošā Francija” deputātu atbalsta protestētājus, bet valdība tos apsūdz jauniešu dusmu izmantošanā politiskos nolūkos. Partija to noliedz.
