Ģenētiķis: iedzimtu paaugstinātu holesterīnu vajag ārstēt nopietnāk
Igaunijas ģenētiķis Neeme Tõnisons norāda, ka pat izteikta ģenētiska nosliece uz paaugstinātu holesterīnu ir kontrolējama, taču dažkārt vien diēta nepalīdz un nepieciešami medikamenti. Par tēmu diskutēts raidījumā "Своя правда".
Igaunijas ģenētikas profesors Neeme Tõnisons raidījumā "Своя правда" skaidroja, ka pat tad, ja cilvēkam ir izteikta ģenētiska nosliece uz augstu holesterīna līmeni, situācija ir ārstējama un kontrolējama. Raidījuma vadītāja Jeļena Solomina jautāja, vai iedzimts augsts holesterīns nozīmē, ka stāvoklis ir neārstējams, vai to tomēr var turēt kontrolē.
Pēc Tõnissona teiktā, pat ievērojama ģenētiskā riska gadījumā pacientu var ārstēt ar vienu preparātu vai zāļu kombināciju. Viņš uzsvēra, ka veselīgs dzīvesveids ir nepieciešams visiem, taču pati par sevi diēta un, piemēram, sarkanā rīsa raugs ne vienmēr dod pietiekamu efektu — tāpēc, īpaši ja rādītāji ir pārāk augsti, jālieto medikamenti.
Kad nepieciešams ģenētiskais tests
Profesors norādīja, ka atsevišķos gadījumos papildus parastajai analīzei un anamnēzes apkopošanai — kad noskaidrojas, ka paaugstināts holesterīns bijis arī vecākiem un kādam no viņiem bijušas sirds un asinsvadu slimības, infarkts vai insults — ir vērts veikt īpašu izmeklējumu.
Ģenētiskā analīze ļauj izslēgt ģimenes hipoproteinēmiju — holesterīna un kopējā olbaltuma līmeņa novirzību kombināciju, kas liecina par nopietniem vielmaiņas traucējumiem. Pēc Tõnissona teiktā, šādus ģenētiskos variantus nes viens cilvēks no divsimt. Ar parastu analīzi šo riska faktoru atklāt nevar, taču, ja tas ir konstatēts, situācija joprojām ir kontrolējama, lai gan nepieciešama nopietnāka ārstēšana.
Raidījuma diskusijā, kuras tēma bija holesterīns kā "kluss slepkava", tika runāts arī par to, kas ietekmē vairāk — iedzimtība vai dzīvesveids, kāpēc ap statīniem valda tik daudz mītu un strīdu, un vai palīdzēt var radikāla diēta. Raidījumu vadīja Jeļena Solomina, un tā jaunais izlaidums plānots pirmdien, 7. septembrī, plkst. 20:30.
