Ģirģens: iepirkumu riski jāpārbauda jau plānošanas posmā

Zvērināts advokāts un bijušais iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens televīzijas TV24 raidījumā “Preses klubs” aicināja Latvijas valsts pārvaldi daudz rūpīgāk pārbaudīt publisko iepirkumu riskus jau to plānošanas stadijā. Viņaprāt, nevajadzētu gaidīt, līdz problemātisks iepirkums ir noslēdzies un nodokļu maksātājiem radušies miljonos mērāmi zaudējumi.

Uzraudzības iestādes pie valdības galda

Ģirģens stāstīja, ka jau darbā valdībā viņam radies jautājums, kāpēc lielu tēriņu un iepirkumu plānošanā netiek aktīvāk izmantota uzraugošo institūciju pieredze. Viņš teica nesaprotam, kāpēc Ministru kabineta sēdēs, kurās skata budžetu un iepirkumu plānus, aktīvi nepiedalās Valsts kontrole, Konkurences padome un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

Šo iestāžu uzdevumi atšķiras. Konkurences padome pārrauga, vai iepirkuma dokumentos nav konkurenci ierobežojošu nosacījumu, savukārt KNAB publiskajos iepirkumos analizē korupcijas riskus. Pašas iestādes ir norādījušas, ka riski jāidentificē agrīni un ka tām jāapmainās ar informāciju.

Analītika pirms konkursa

Ģirģena ieskatā valsts pārāk bieži cīnās ar sekām. Viņš rosina vairāk resursu novirzīt analītikai un speciālistiem, kas iepirkuma dokumentāciju varētu pārbaudīt pirms konkursa izsludināšanas. Iestādēm, pēc viņa domām, vajadzīgi gan juridiskie, gan tehniskie eksperti, kas jau budžeta veidošanas laikā novērtētu lielākos iepirkumus un pamanītu iespējamos “sarkanos karogus”.

Iekšlietu ministra amatā viņš, pēc paša teiktā, rīkojies šādi: kad uz galda nonākuši priekšlikumi par vairākiem miljoniem eiro konkrētam iepirkumam, dokumentus lūdzis atstāt pārbaudei uz pāris dienām. Komandā bijuši cilvēki, kas atsevišķi vērtējuši juridisko un tehnisko pusi, un lēmums pieņemts pēc riska izvērtēšanas. “Nav jau māksla cīnīties ar sekām. Ir jāredz problemātika saknē,” uzsvēra Ģirģens.

Personīgā atbildība

Viņš uzskata, ka personīgā atbildība valsts pārvaldē bieži paliek otrajā plānā. Ja neveiksmīga vai nepietiekami kontrolēta iepirkuma dēļ nodokļu maksātāji zaudējuši vairākus miljonus eiro, būtu jānoskaidro ne tikai sistēmiskās kļūdas, bet arī tas, kuras amatpersonas procesu uzraudzījušas.

Konkurences padome norāda, ka iepirkuma prasībām jābūt samērīgām ar iepirkuma priekšmetu, jo ierobežota konkurence var radīt nepamatoti augstākas cenas un nelietderīgu publisko līdzekļu izmantošanu. Ģirģens uzskata, ka mērķim jābūt vienkāršam: aizdomīgus iepirkumus pamanīt, kamēr tos vēl var mainīt.