Grieķija atvērusi militāro kosmosa operāciju pavēlniecību
Grieķijas aizsardzības ministrs Nikoss Dendiass pirmdien oficiāli atklāja jaunu Kosmosa operāciju pavēlniecību. Valsts plāno izveidot savu satelītu tīklu, lai vairs nebūtu atkarīga no ārvalstu privātiem pakalpojumu sniedzējiem.
Grieķijas aizsardzības ministrs Nikoss Dendiass pirmdien, 10. novembrī, oficiāli atklāja valsts jauno Kosmosa operāciju pavēlniecību. Ceremonija notika Dekelejas aviobāzē uz ziemeļiem no Atēnām. Ministrs izklāstīja plānus izmantot satelītus militāriem mērķiem — novērošanai, izlūkošanai un sakariem. Par to ziņo laikraksts Ekathimerini.
Dendiass pauda, ka Grieķija vēlas izveidot savu satelītu un ar tiem saistīto sistēmu tīklu, lai izbeigtu atkarību no privātiem pakalpojumu sniedzējiem citās valstīs. Viņš uzsvēra, ka līdz šim uzkrātā pieredze liecina: kosmoss ir izšķiroša dimensija militārajās operācijās. Kā piemēru ministrs minēja nesenos notikumus Ukrainas sakaru sistēmās, kad valsts zaudēja piekļuvi kosmosa resursiem.
Ministrs atzina, ka Grieķijas militāro sakaru atkarība no satelīta, kas pieder ārvalstu privātam uzņēmumam, ir nepieņemams risinājums. Pēc viņa teiktā, līdz šim šie pakalpojumi tika pirkti no ārzemniekiem, un ar to nepietiek. Satelītizlūkošanai jābūt Grieķijas īpašumā un integrētai valsts komandvadības sistēmās.
Satelītu iepirkumi
Pēdējos mēnešos Grieķija ir iegādājusies 16 optiskos zemās orbītas satelītus. Dendiass norādīja, ka plānots izvietot vēl sešus optiskos novērošanas satelītus, kas nodrošinās tūlītēju operatīvo situācijas izpratni.
Viņš piebilda, ka Atika ir izraudzīta par vienas no divām plānotajām Eiropas drošu valdības sakaru centrālēm atrašanās vietu. Drīzumā tiks iegādāta līdzīga militāro satelītsakaru sistēma. Ministrs to nosauca par absolūtu nacionālu nepieciešamību, jo bez tās krīzes laikā valsts saskartos ar milzīgām problēmām.
Eiropas kontekts
Nesen kļuva zināms, ka septiņas Eiropas Savienības valstis aicinājušas pārveidot piedāvāto Eiropas Kosmosa vairogu, orientējot to uz ES kosmosa sistēmu aizsardzību un atstājot militārās kosmosa spējas nacionālā līmenī. Parīze un Berlīne jau sen skeptiski vērtē šo iniciatīvu, ko Brisele pagājušajā gadā ierosināja ietvaros dokumentam „Aizsardzības gatavības ceļvedis līdz 2030. gadam”.
