Guardian komentārs: jauni stāsti par karu — no Ukrainas mākslinieku darbiem līdz ziepju gabalam galerijā
Guardian galvenā kultūras rakstniece Šarlote Higinsa komentārā raksta, ka veids, kā karš tiek attēlots stāstos un mākslā, ietekmē reālo uzvedību. Viņa norāda uz ukraiņu un palestīniešu māksliniekiem, kuri rod jaunas formas patiesākai kara atspoguļošanai.
Britu laikraksta The Guardian galvenā kultūras rakstniece Šarlote Higinsa 14. novembra komentārā apgalvo, ka veids, kā par kariem tiek stāstīts, ietekmē to, kā kari tiek vesti. Viņa atsaucas uz klasisko filologu Alisi Kēnigu, kura pētījusi seno un mūsdienu karadarbību un uzskata, ka stāsti, mākslas darbi un pieminekļi veido priekšstatus par nākotni un ietekmē rīcību reālajā pasaulē.
Stāsti un vara
Kā piemēru autore min kara korespondenti Kristīnu Lembu, kura norādījusi: kopš Homēra darbiem sievietes kara aprakstos tikušas tirgotas un izvarotas, bet šāda vardarbība gadsimtiem tikusi uzskatīta par pašsaprotamu. Izvarošana kā atsevišķs kara noziegums un genocīda līdzeklis atzīta tikai 1998. gadā.
Visredzamākais piemērs, pēc autores domām, ir Krievija, kur Vladimirs Putins nepārtraukti piesauc Otro pasaules karu, bet iebrukums Ukrainā tiek pasniegts kā tā turpinājums un “denacifikācija”. Higinsa piemin arī ASV starpposma vēlēšanas, kurās Donalda Trampa stāstu par karu ar Irānu apturējušas augstās degvielas cenas.
Jaunas formas
Autore uzsver nepieciešamību pēc patiesākiem stāstiem par karu, atsaucoties uz dzejnieku Vilfredu Ouenu. Ukrainas mākslinieki un rakstnieki, karam ievelkoties, meklē jaunas izteiksmes formas. Rakstniece Saša Dovžika grāmatā “Apocalypse Baroque” apvieno reālu cilvēku stāstus ar folkloras motīviem. Alisas Kovaļenko filmas “Traces” un “My Dear Theo” ir intīmi pirmās personas kara dokumenti bez viltus varonības.
Māksliniece Daša Čečuškova kopā ar draugiem veido “situatīvos dārzus” — pieticīgas puķu dobes mirušo piemiņai. Viņas gravīras pēc Goijas darbiem apskatāmas izstādē “The Rupture” Edinburgas Talbot Rice galerijā, un tās pauž nomāktību un bezspēcību, ko radījis karš. Tajā pašā izstādē izlikts palestīniešu mākslinieka Tairsīra Batnidži darbs: ziepju kaudze uz paletes ar arābu uzrakstu “nekas nav mūžīgs”. Apmeklētāji drīkst paņemt vienu ziepju gabalu līdzi.
