Haiti decembrī plāno prezidenta vēlēšanas, neskatoties uz drošības bažām

Haiti Vēlēšanu padome (CEP) pirmdien publicēja kalendāru, saskaņā ar kuru pirmās prezidenta vēlēšanas desmit gadu laikā notiks decembrī, bet otrā kārta – februārī. Iepriekšējais plāns rīkot vēlēšanas augustā tika atlikts drošības apsvērumu dēļ.

Haiti nav notikušas vēlēšanas kopš 2016. gada. Pēdējais prezidents Džovenels Moīzs tika noslepkavots 2021. gadā pēc vēlēšanu atlikšanas. Nākamās valdības bija atbildīgas par vēlēšanu rīkošanu, taču apgalvoja, ka nedrošība bruņotu bandu konflikta dēļ to padara neiespējamu.

Saskaņā ar publicēto kalendāru, prezidenta un parlamenta vēlēšanu pirmā kārta paredzēta 13. decembrī, bet otrā kārta – 21. februārī. Galīgie rezultāti tiks paziņoti 7. martā. Pilsoņi balsos arī par konstitūcijas grozījumiem un vietējiem pārstāvjiem.

Padome uzsvēra, ka kalendāra īstenošana ir atkarīga no „pieņemama drošības klimata un nepieciešamo līdzekļu“ nodrošināšanas. Šomēnes padome sāka vēlētāju reģistrāciju un vēlēšanu drošības darbinieku apmācību, kā arī publicēja galīgo sarakstu ar vairāk nekā 300 apstiprinātajām politiskajām partijām.

Tomēr analītiķi ir skeptiski, ka jaunie datumi tiks ievēroti, jo bandu vardarbība turpinās. Tās sekas ir hronisks pārtikas trūkums, izspiešana, izpirkuma nolaupīšanas un piespiedu pārvietošana. Apmēram 12% Haiti iedzīvotāju dzīvo pagaidu nometnēs vai pie saimniekiem.

Bruņotās bandas, kas apvienojušās aliansē „Viv Ansanm“, kontrolē lielāko daļu galvaspilsētas Portoprensas, kurā dzīvo apmēram ceturtā daļa iedzīvotāju. Bandas ir paplašinājušās arī uz centrālajiem un lauku reģioniem. „Viv Ansanm“ ir meklējusi politisku atzīšanu, bet ASV to ir atzinušas par teroristisku organizāciju, apsūdzot masveida nolaupīšanās, grupveida izvarošanās, dedzināšanā un cilvēku, ieroču un narkotiku tirdzniecībā.

CEP priekšsēdētājs Žaks Desrosjē pagājušā gada beigās sacīja, ka padome ir novērtējusi simtiem vēlēšanu iecirkņu, bet piekļuve vēlāk pasliktinājās, bandām izplešoties ārpus galvaspilsētas.