Hamās atbruņošanās plāns Gazā: reta cerība, bet lieli šķēršļi
Hamās, pēc BBC avota teiktā, piekritusi atbruņoties saskaņā ar ASV piedāvāto plānu, kas paredz Izraēlas karaspēka izvešanu no 70% Gazas joslas. Izraēla vēl nav komentējusi, un analītiķi norāda, ka pamiers ir trausls.
Saskaņā ar BBC citētu amatpersonu, Hamās ir piekritusi atbruņoties ASV prezidenta Donalda Trampa paziņotās iniciatīvas ietvaros. Izraēla pagaidām nav sniegusi oficiālu atbildi. Plāns paredz, ka Hamās nodos ieročus, bet Izraēlas armija atkāpsies no 70% Gazas joslas teritorijas, ko tā pašlaik ieņem. Lai gan tas izklausās vienkārši, politiskā realitāte, savstarpējā neuzticēšanās un kara sekas padara procesu ārkārtīgi sarežģītu.
Vairāk nekā divi miljoni palestīniešu Gazā dzīvo katastrofālos apstākļos. Hamās kontrolētā Veselības ministrija, kuras datus ANO uzskata par ticamiem, ziņo, ka Izraēla karā nogalinājusi vairāk nekā 70 000 palestīniešu, bet kopš pamiera – vēl vairāk nekā 1000. UNICEF lēš, ka kopš 2023. gada 7. oktobra Izraēla nogalinājusi vairāk nekā 20 000 bērnu, tostarp vismaz 1000 zīdaiņu. Liela daļa Gazas ir pārvērsta drupās; tiek runāts par organizētu, oficiāli atbalstītu kampaņu, kurā Izraēlas civilie darbuzņēmēji iznīcina mājas un infrastruktūru.
Daudzi palestīnieši uzskata, ka Izraēla vēlas padarīt dzīvi tik nepanesamu, ka viņi būs spiesti doties prom. Jordānijas un Ēģiptes amatpersonas saskata pazīmes, ka ietekmīgi cilvēki Izraēlas valdībā strādā pie palestīniešu etniskās tīrīšanas apstākļu radīšanas. Savukārt aptuveni 80% Izraēlas ebreju iedzīvotāju joprojām uzskata Hamās par nāvējošu draudu pēc 2023. gada 7. oktobra uzbrukuma, kad Hamās un citas grupas nogalināja gandrīz 1200 cilvēku, lielākoties civiliedzīvotāju, un sagrāba 251 ķīlnieci.
Diplomātiskā procesa panākumi ir cieši saistīti ar iekšpolitiku. Izraēlā oktobra beigās gaidāmas parlamenta vēlēšanas; premjerministrs Benjamins Netanjahu atpaliek aptaujās, un viņa korupcijas lieta virzās lēni, kamēr viņš ir amatā. ASV novembrī notiks starpposma vēlēšanas, un Tramps vēlas uzvaru Gazā, jo nav spējis sasniegt mērķus karā pret Irānu. Netanjahu iepriekš lielījies, ka spēj saprasties ar Trampu, taču publiska sadursme var kaitēt viņam vēlētāju acīs.
Hamās atrodas stingrā spiedienā – tā zaudējusi daudzus līderus un tūkstošiem kaujinieku, kā arī saskaras ar palestīniešu kritiku par kara izraisīšanu. Tās jaunais politiskais līderis Halils al Hajja piekritis atteikties no iebildumiem pēc Ēģiptes un Turcijas intensīvās diplomātiskās darbības. Tikmēr Rietumkrastā, pēc ACLED datiem, 2026. gads draud kļūt par vardarbīgāko gadu desmitgades laikā: pastiprinās ebreju kolonistu uzbrukumi, bet Finanšu ministrs Bezalels Smotrihs, kuru vairākas Rietumvalstis noteikušas sankcijās, turpina atbalstīt apmetņu paplašināšanu. Bez palestīniešu politiskās perspektīvas šis plāns, visticamāk, neizdosies un atstās nākamajai paaudzei karu.
