Healijs apsola samazināt pabalstu izdevumus, pieprasot jauniešiem pieņemt darba piedāvājumus

Lielbritānijas finanšu ministrs Džons Healijs (Leiboristu valdība) trešdien iesniedza valsts budžetu un pēc tam raidījumos paziņoja, ka pirms nākamajām vēlēšanām tiks samazināts sociālo pabalstu rēķins. Viņš solīja stingru pieeju jauniešiem, kuri nepieņem piedāvāto atbalstu darba vai mācību iegūšanai.

Pēc Budžeta atbildības biroja (OBR, neatkarīga iestāde, kas vērtē valsts finanšu prognozes) dokumentiem slimības un invaliditātes pabalstu izmaksas līdz desmitgades beigām varētu sasniegt 100 miljardus sterliņu mārciņu gadā. Healijs BBC Radio 4 raidījumā sacīja, ka pabalstu izdevumi jāsamazina, taču "rupjus griezumus" nebūs. Šādi vārdi atbalsojas ar Endija Bērnema izteikumiem pēc tam, kad Leiboristu deputāti apturēja premjerministra Kīra Stārmera mēģinājumus samazināt invaliditātes pabalstus.

Gaidāmie pārskati

Healijs atzina, ka pabalstu sistēma ir "neilgtspējīga". Valdība izklāstīs izmaiņas pēc diviem lieliem pārskatiem: Milberna pārskata par jauniešiem un darbu un Timsa pārskata par invaliditātes pabalstu sistēmu. Budžetā pabalstu izmaiņu nebija, un neatrisināts palika arī jautājums, kā tiks segti aizsardzības izdevumi 3% apmērā no nacionālā ienākuma. Abi jautājumi, visticamāk, tiks skatīti izdevumu pārskatā.

Ministrs atsaucās uz 90. gadu beigu Leiboristu valdības pieredzi, kad viņa dzimtajā Dienvidjorkšīrā jauniešu bezdarbs sasniedza vienu no pieciem. Toreiz bija stingra attieksme pret tiem, kas atbalstu noraidīja, bet arī reāls atbalsts un padomi.

OBR prognozē, ka kopējie pabalstu izdevumi pieaugs no 334 miljardiem mārciņu pērn līdz 431 miljardam mārciņu 2030. gadā. Aptuveni puse tiks tērēta pensionāriem un ceturtā daļa slimības un invaliditātes pabalstiem. Kopš marta prognoze pieaugusi par 8 miljardiem mārciņu.

Kritika par enerģijas atbalstu

Budžetā paredzēta gāzes rēķinu pastāvīgo maksājumu atcelšana un 100 mārciņu maksājumi līdz 20 miljoniem mājsaimniecību, kas atrodas pašvaldības nodokļa A–D joslās. Ekonomikas pētniecības centrs Resolution Foundation prognozē, ka tipiskais gada enerģijas rēķins pēc valsts atbalsta 2026.–2027. gadā sasniegs 1750 mārciņu, bet 2022.–2023. gada cenu kāpuma laikā tas bija 1685 mārciņas. Tā vadītāja Rūta Kērtisa budžetu raksturoja kā "izkaisītu" un uzsvēra, ka atbalsts esot sadalīts pārāk plaši.