Hormuzas jūras šaurums joprojām ir Irānas ietekmes instruments
Kopš Irānas kara sākuma uzbrukumi tirdzniecības kuģiem Hormuzas šaurumā apdraud apkalpes un sadārdzina pārvadājumus. Eksperti uzskata, ka Irānas lielākais ierobežojums ir ekonomisks, nevis militārs.
Hormuzas jūras šaurumā, svarīgā ūdensceļā starp Persijas līci un Omānas līci, kopš Irānas kara sākuma notiek uzbrukumi komerciālajiem kuģiem. Tie apdraud apkalpju dzīvību un veselību, un kuģniecības uzņēmumiem jāizvēlas: riskēt ar šķērsošanu vai kavēt kravas un maksāt vairāk. Tirdzniecības kuģi šauruma izmantošanu turpina, taču cik ilgi tas būs iespējams, daļēji atkarīgs no Irānas spējas uzturēt uzbrukumus un ASV iespējām aizsargāt kuģniecību un segt izmaksas.
Irānas ierobežojumi
Francijā bāzētais Irānas lietu eksperts Ali Mohammadi uzskata, ka Irānas ģeogrāfija un izmantotā tehnika ļauj turpināt uzbrukumus kuģiem. Tomēr galveno ierobežojumu viņš saskata ekonomikā: kara turpināšana būtiski ietekmē Irānas saimniecību. Cik ilgi Irāna spēs uzturēt uzbrukumus, nav skaidrs, jo trūkst drošas informācijas par tās ieroču krājumiem un papildināšanas iespējām. Epizodiski uzbrukumi nav tas pats, kas pilnīga šauruma slēgšana, kas, pēc eksperta domām, nebūtu ilgtspējīga, jo Irānai radītu augstas politiskās izmaksas — tā nevar bezgalīgi traucēt savu sabiedroto piekļuvi šaurumam. Apdraudot kuģniecību, Irāna var sadārdzināt konfrontāciju un meklēt ietekmi sarunās, taču panākumi nav garantēti.
Satiksme atjaunojas, bet lēni
Apvienotās Karalistes Jūras tirdzniecības operāciju centra (UKMTO) nedēļas ziņojums, kas publicēts 6. novembrī, uzrāda 325 šķērsojumus no 29. oktobra līdz 4. novembrim. Iepriekšējā nedēļā bija 277, tātad pieaugums ir aptuveni 17%. Tomēr UKMTO vērtējumā satiksme joprojām ir apmēram par 65% zemāka nekā pirms kara.
Irānas enerģētikas un makroekonomikas eksperts Dalga Khatinoglu norāda, ka jēlnaftas eksports no Tuvajiem Austrumiem pa visiem maršrutiem lielā mērā atguvies pirmskara līmenī, bet atsevišķās nedēļās septembrī un oktobrī to pat pārsniedzis. Naftas produktu eksports no reģiona, kas pirms kara bija ap 6,2 miljoniem barelu dienā, ir aptuveni uz pusi mazāks. Katāras un Apvienoto Arābu Emirātu sašķidrinātās dabasgāzes eksports septembrī bija aptuveni par 10% zemāks nekā pirms kara.
Dārgāka pārvadāšana
Kuģniecības un apdrošināšanas izmaksas joprojām ir ļoti augstas. Pēc OPEC datiem, vidējā frakts likme lielam tankkuģim, kas pārvadā jēlnaftu no Tuvajiem Austrumiem uz Austrumāziju, pieaugusi aptuveni 12 reizes — no 3,18 ASV dolāriem par barelu gada sākumā līdz 37,13 dolāriem oktobra beigās. Abi eksperti uzskata, ka vien ASV militārā klātbūtne nenovērsīs problēmu: Mohammadi pēc risinājuma saredz kara izbeigšanu un ilgtspējīgu drošību nodrošinošu vienošanos.
