Igaunijā deviņos mēnešos krāpnieki izkrāpuši 21 miljonu eiro
Igaunijā šogad pirmajos deviņos mēnešos krāpnieku upuri zaudējuši vairāk nekā 20 miljonus eiro, kas ir par aptuveni 4 miljoniem mazāk nekā pērn. Sliktākais mēnesis bija aprīlis, kad izkrāpti vairāk nekā 4 miljoni eiro.
Igaunijā, Baltijas valstī, šogad pirmajos deviņos mēnešos krāpnieki izkrāpuši vairāk nekā 20 miljonus eiro, liecina Igaunijas Policijas un Robežsardzes departamenta (PPA) dati. Zaudējumi ir aptuveni par 4 miljoniem eiro mazāki nekā pērn tajā pašā periodā, kad upuri zaudēja gandrīz 25 miljonus eiro. Pēc iestāžu domām, tas liecina par nelielu situācijas uzlabošanos.
Visļaunākais mēnesis bija aprīlis, kad krāpnieki nozaga vairāk nekā 4 miljonus eiro. Tostarp viens uzņēmums zaudēja 1,7 miljonus eiro rēķinu krāpšanā, kas pazīstama kā biznesa e-pasta kompromitēšana (BEC). PPA ģenerāldirektors Egerts Belitševs skaidroja, ka šādas shēmas vērstas pret uzņēmumiem: noziedznieki, izmantojot viltotu e-pasta kontu, pārliecina uzņēmumu, ka kāds no tā regulārajiem partneriem mainījis bankas konta datus, un liek maksājumus pārskaitīt uz jauno kontu.
Ukrainas zvanu centru likvidēšana
Zaudējumu samazināšanos daļēji skaidro ar krāpniecības darbībām Ukrainā, kurās iesaistītas augsta ranga amatpersonas un kuras ir atklātas. Vasarā Ukrainā slēgti vairāk nekā 90 zvanu centru, un tas jūtami ietekmējis situāciju arī Igaunijā: augustā netika reģistrēta neviena telefonkrāpšana. Belitševs norādīja, ka satraucoši ir tas, ka izmeklēšanā identificētas Ukrainas amatpersonas, kas piedalījušās krāpšanas shēmās un nodrošinājušas krāpniekiem aizsardzību.
No šogad zaudētajiem vairāk nekā 20 miljoniem eiro paredzams atgūt tikai vienu miljonu. Vienlaikus izdevies identificēt vairāk vainīgo: šogad noķerti 38 cilvēki, lielākoties tā dēvētie naudas mūļi.
Vainīgie galvenokārt jaunieši
Igaunijas ģenerālprokurore Astrida Asi norādīja, ka lielākā daļa vainīgo ir jaunieši. Viņus galvenokārt savervējuši, izmantojot sociālo tīklu kontus, un liela daļa nākuši no ārpus Igaunijas. Daži iesaistītie bijuši nepilngadīgi, taču vairums — ap 20 gadu vecumā.
Iestādes sagaida, ka tuvākajā laikā izplatītākas kļūs investīciju krāpšanas. Igaunijas Banku asociācijas krāpšanas novēršanas vadītāja Sandra Horma stāstīja, ka krāpnieki parasti sola neparastu peļņu un bieži iesniedz piedāvājumu kā slepenu, tikai konkrētai personai pieejamu iespēju. Viņi cenšas radīt iespaidu, ka cilvēks ir tik talantīgs investors, ka viņu pamanījuši, piemēram, sociālajos tīklos. Investīciju krāpšanās šogad pirmajos deviņos mēnešos zaudēti 5 miljoni eiro.
