Igaunijā drošības izdevumi var ietekmēt ūdens un siltuma tarifus
Igaunijas ūdens un siltumapgādes uzņēmumi plāno ieguldījumus kiberdrošībā, dronu apkarošanā un infrastruktūras aizsardzībā. Konkurences departaments atzīst, ka šādu izmaksu novērtēšana tarifos ir sarežģīta.
Igaunijā drošības izmaksas var atspoguļoties iedzīvotāju rēķinos par ūdeni, siltumu un elektroenerģiju. Kā ERR (Igaunijas sabiedriskais medijs) vēsta, siltumapgādes uzņēmumi domā par cauruļvadu izbūvi pazemē vai pretdronu sistēmām, bet ūdensapgādes uzņēmumi attīsta kiberdrošību. Šādu izdevumu vērtēšana ir sarežģīts uzdevums valsts Konkurences departamentam, kas izskata tarifu pamatojumu.
Aptuveni 300 būtisku uzņēmumu
Igaunijā ir ap 300 uzņēmumu, kuriem ir īpaši svarīgi turpināt darbu krīzes vai kara laikā. Tie ir ūdens, siltuma, elektrības un gāzes apgādes uzņēmumi. Krievijas rīcība pāri robežai ietekmē šo uzņēmumu darbu.
AS Rakvere Vesi vadītājs Āre Pālmsalu ERR stāstīja, ka ūdens uzņēmumi pašlaik galvenokārt koncentrējas uz kiberdrošību, taču daži jau iegādājušies ķiveres un ložu necaurlaidīgās vestes. Ieguldījumi elektroapgādes traucējumu mazināšanai notiek jau vairākus gadus: iegādāti rezerves ģeneratori, izstrādāti rīcības plāni un izveidotas degvielas rezerves. Šo izmaksu daļa jau iekļauta ūdens cenā. Sūkņu staciju pārvēršana par īstiem “sarkofāgiem” vēl nav sākta, un nav skaidrs, vai tas vispār būs lietderīgi.
Siltumapgādes uzņēmuma SW Energia, kas apsaimnieko gandrīz 60 centralizētās siltumapgādes tīklus, attīstības vadītājs Vadims Nogtevs norādīja, ka līdz šim uzmanība veltīta elektrības, sakaru un ūdens piegādes traucējumu novēršanai. Drīzumā, iespējams, nāksies apgūt arī pretdronu aizsardzību un fizisko drošību, taču praksē tas vēl nav skaidrs. Viņaprāt, dronu apkarošana jāveic tiem, kam ir attiecīgas prasmes, piemēram, Aizsardzības spēkiem, kas varētu apzināt dzīvībai svarīgos objektus un palīdzēt atvairīt uzbrukumus.
Kontrole un tarifi
Uzņēmumi lielā mērā paši nosaka, kādi ieguldījumi nepieciešami. Valsts kancelejas informācijā ūdens un siltumapgādes uzņēmumu uzraudzība ir pilsētu un pagastu pārziņā. Līdzīgi rīkojas Konkurences departaments, ja uzņēmums vēlas drošības ieguldījumus iekļaut tarifā.
Departamenta vadītāja Evelīna Pērna-Lē apgalvoja, ka pietiekami pamatotas izmaksas tiks atļauts iekļaut tarifā. Viņa minēja piemēru: departaments nevar pats noteikt, vai apakšstaciju labāk ievietot betona sarkofāgā vai apkraut ar betona blokiem. Tomēr izmaksu starpība, visticamāk, pastāv.
Pērna-Lē pauda lielāku bažas par tiem ūdens, gāzes un siltumapgādes uzņēmumiem, kas krīzei vai karam negatavojas vispār. Viņasprāt, daļa uzņēmumu vēl nav sākuši apsvērt, kādi ieguldījumi nepieciešami piegādes drošībai drošības situācijas pasliktināšanās gadījumā.
