Igaunijas komunālie uzņēmumi pastiprina drošību: kiberaizsardzība, dronu aizsardzība, cauruļvadi pazemē
Igaunijas ūdens, siltuma, elektrības un gāzes uzņēmumi investē kiberdrošībā un plāno aizsardzību pret droniem. Izmaksas, visticamāk, atspoguļosies klientu rēķinos.
Igaunijā komunālo pakalpojumu uzņēmumi pastiprina drošības pasākumus, gatavojoties krīzei vai karam. Tie plāno cauruļvadus novietot pazemē, izveidot aizsardzību pret droniem un uzlabot kiberdrošību. Šo pasākumu izmaksas, visticamāk, nonāks klientu rēķinos, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.
Aptuveni 300 uzņēmumu Igaunijā krīzes vai kara laikā jāspēj turpināt darbu. Tie ir ūdens, siltumapgādes, elektroenerģijas un gāzes uzņēmumi. Krievijas iebrukums Ukrainā šīm organizācijām radījis jaunas prasības.
Ūdens uzņēmumi sāk ar kiberdrošību
AS Rakvere Vesi vadītājs Aare Palmsalu stāsta, ka ūdens uzņēmumi pašlaik galvenokārt koncentrējas uz kiberdrošību, lai gan daži iegādājušies arī ķiveres un ložu necaurlaidīgās vestes. Daudzus gadus investēts, lai mazinātu elektroapgādes pārtraukumu radītos zaudējumus: nopirkti rezerves ģeneratori, izstrādāti rīcības plāni un uzkrāta degviela. Šie izdevumi jau iekļauti ūdens cenā. Betona patvertņu būvniecība ap sūkņu stacijām vēl nav sākta, un nav skaidrs, vai tā būs vajadzīga.
Siltumapgāde gaida skaidrību par dronu aizsardzību
SW Energia, kas apsaimnieko gandrīz 60 centralizētās siltumapgādes tīklus, līdz šim cenšas novērst elektrības, sakaru un ūdens piegādes traucējumus. Attīstības vadītājs Vadims Nogtevs norāda, ka nākamie soļi, iespējams, būs aizsardzība pret droniem un fiziskā drošība, taču nav skaidrs, kā tai jāizskatās. Viņš ierosina sadarbību, kurā Aizsardzības spēki apzinātu kritiskos objektus un vajadzības gadījumā palīdzētu atvairīt dronus.
Izmaksas un uzraudzība
Pamatpakalpojumu sniedzējiem lielā mērā pašiem jānosaka, kādas investīcijas veikt. Valdības birojs ERR norādīja, ka ūdens un siltumapgādes uzņēmumus pārrauga pilsētas un pašvaldības. Situāciju vēro arī Konkurences iestāde, kas ir redzējusi, ka ūdens uzņēmumi investē kiberdrošībā, bet siltumapgādes uzņēmumi plāno dronu aizsardzību, cauruļvadu pārvietošanu pazemē un būvju celšanu ap katlu mājām un rezerves ģeneratoriem.
Iestādes ģenerāldirektore Evelina Pērna-Lī skaidro: ja uzņēmums spēj pietiekami pamatot drošības izdevumus, tos drīkst iekļaut klientu rēķinos, taču taisnīgas cenas noteikšana var būt sarežģīta. Viņasprāt, vēl lielāka problēma ir ūdens, gāzes un siltumapgādes uzņēmumi, kas krīzei vai karam negatavojas vispār.
