Igaunijā eksperti skaidro, kāpēc jaunieši maz piedalās politikā
Igaunijas eksperti skaidro, kāpēc jauniešu vēlēšanu aktivitāte joprojām ir zema, norādot uz uzticēšanās trūkumu partijām un vēlmi pēc konkrētākas politiskās līdzdalības. Situācija pamazām uzlabojas, taču jauniešu balsotāju skaits joprojām paliek zem 50%.
Igaunijas 2023. gada Riigikogu vēlēšanās piedalījās 46% vēlētāju vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Tartu universitātes Šītes institūta lektors Alars Kilps skaidro, ka jauniešu zemāku vēlēšanu aktivitāti daļēji nosaka tas, ka viņi mazāk atkarīgi no politiskajiem lēmumiem nekā vecāka gadagājuma cilvēki, kuriem, piemēram, ir īpašums, augstāki ienākumi vai skolas vecuma bērni.
Kilps arī norāda, ka jauniešiem svarīgāka ir tieša līdzdalība politikā, nevis pārstāvju ievēlēšana, jo balsošana šķiet pārāk abstrakta un attālināta no konkrētiem rezultātiem.
Jaunu politiķu loma
Tartu universitātes Politikas zinātņu biedrības prezidents Henrī Hjarms uzsver, ka jaunieti par politiku vislabāk var ieinteresēt cits jaunietis, taču jauno politiķu, kas pārstāv jauniešu intereses, ir pārāk maz un viņi ir pārāk līdzīgi cits citam. Sociāldemokrātu jaunietis Romets Soērs norāda, ka arvien vairāk jaunu politiķu atklāti runā par jauniešiem svarīgām tēmām, un šī tendence turpinās augt.
Hjarms piebilst, ka sociālie tīkli ir palīdzējuši jauniešiem vairāk domāt par politiku, un politiķi arvien vairāk pielāgo saziņu jaunākai auditorijai, jo vecās reklāmas metodes uz jauniešiem vairs nedarbojas.
Uzticēšanās un izglītība
Isamaa partijas politiķe Sandra Laura uzskata, ka ar jauniešiem jārunā vienkāršā valodā, jo pārāk noslīpēta un sterila politiķu retorika atbaida pat tos, kam politika interesē.
Estonijas Jaunatnes organizāciju apvienības vadītāja Helēna Kristīne Vīta norāda, ka galvenā problēma ir uzticēšanās — vai jaunietis jūt, ka viņa balss kaut ko maina. Pēc starptautiska pilsoniskās izglītības pētījuma datiem, jauniešu uzticēšanās partijām ir manāmi zemāka nekā, piemēram, zinātniekiem, aizsardzības spēkiem vai policijai.
Laura uzskata, ka sabiedrības mācības skolās vajadzētu pasniegt ilgāk un plašāk, savukārt Soērs uzskata, ka mācību saturs ir labs, bet trūkst nodarbību, kurās jaunieši mācītos paust un argumentēt savu viedokli.
Pēdējās pašvaldību vēlēšanās jauniešu vēlētāju skaits pieauga no aptuveni 12 000 līdz gandrīz 16 000, un 2025. gadā aktivitāte salīdzinājumā ar 2021. gadu pieauga par gandrīz 10%, kaut arī Riigikogu vēlēšanās jauniešu aktivitāte joprojām nesasniedz 50%.
