Igaunijā vēlēšanās balso mazāk nekā puse jauniešu — eksperti vaino uzticības trūkumu
Igaunijas pēdējās Riigikogu vēlēšanās nobalsoja tikai 46 procenti jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Eksperti skaidro, ka iemesls meklējams nevis intereses trūkumā, bet gan neuzticībā politiskajām partijām un politikas atrautībā no ikdienas.
Igaunijas 2023. gada Riigikogu vēlēšanās piedalījās vien 46 procenti jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem — tas ir mazāk nekā puse no šīs vecuma grupas. Tartu Universitātes politoloģijas lektors Alars Kilps norāda, ka zemāku aktivitāti jauniešu vidū daļēji izskaidro tas, ka viņi mazāk ir atkarīgi no politiskajiem lēmumiem nekā vecāka gadagājuma cilvēki, jo vēlētāju aktivitāte pieaug līdz ar vecumu — īpašuma īpašniekiem, augstākiem ienākumiem un skolas vecuma bērniem ir vairāk likmju politikā.
Pēc Kilpa domām, jauniešiem svarīgāka par vēlēšanām ir tieša līdzdalība politikā, jo tā sniedz taustāmus rezultātus, savukārt priekšstāvju ievēlēšana viņiem šķiet pārāk abstrakta un ilgtermiņa lieta.
Vajadzīgas jaunas sejas
Tartu Universitātes Politikas zinātnes biedrības prezidents Henrijs Herms uzsver, ka jaunieši labāk uztver politiku, ja to pauž citi jaunieši, taču jauno politiķu ir par maz un viņi bieži ir pārāk līdzīgi cits citam. Tomēr atsevišķu jauno politiķu popularitāte liecina, ka pēc harismātiskām jaunām personībām ir pieprasījums. Jaunais sociāldemokrāts Romets Sers atzīst, ka politiķi arvien vairāk pievērš uzmanību jauniešu interesēm.
Herms piebilst, ka sociālie tīkli liek jauniešiem vairāk domāt par politiku, un politiķi arvien biežāk pielāgo savu komunikāciju, lai sasniegtu auditoriju līdz aptuveni 26-30 gadu vecumam, jo veci reklāmas paņēmieni jauniešus vairs nesasniedz.
Jaunā "Isamaa" politiķe Sandra Laura, kas aktīva sociālajos tīklos, uzsver, ka ar jauniešiem jārunā godīgi un vienkāršā valodā, nevis birokrātiskā "politiskajā miglā", kas padara politiķu nostājas neatšķiramas citu no citas.
Uzticības un izglītības jautājums
Lai gan salīdzinājumā ar iepriekšējām vēlēšanām, kad piedalījās 35 procenti jauniešu, aktivitāte pieaugusi, Igaunijas Nacionālās jaunatnes padomes vadītāja Helēna Kristīne Vīita uzsver, ka problēmas pamatā ir uzticēšanās jautājums — vai jaunietis jūt, ka viņa balsij patiešām ir nozīme. Pēc starptautiska pētījuma datiem, jauniešu uzticība politiskajām partijām ir manāmi zemāka nekā uzticība zinātniekiem, aizsardzības spēkiem vai policijai.
Laura un Sers arī norāda uz nepilnībām pilsoniskajā izglītībā skolās — trūkst ne tik daudz satura, cik iesaistošu skolotāju un iespēju praktizēt politisko pašizteiksmi. Pēdējās pašvaldību vēlēšanās jauniešu skaits, kas nobalsoja, pieaudzis no 12 000 līdz gandrīz 16 000, taču kopumā aktivitāte joprojām paliek zem 50 procentiem.
