Igaunija nākamgad plāno atļaut ievest vairāk nekā 2500 ārvalstu kvalificētu darbinieku

Igaunijas Iekšlietu ministrija plāno nākamgad atļaut uz valsti ievest 2569 kvalificētus darbiniekus no citām valstīm, lai mazinātu darbaspēka trūkumu noteiktās nozarēs. Tas paredzēts Ārzemnieku likuma grozījumos, kas 2027. gadā ļaus izsniegt trešo valstu pilsoņiem termiņuzturēšanās atļaujas darbam Igaunijā. Ministrijas sagatavotais noteikumu projekts nonācis starpministriju saskaņošanā.

Kādas nozares aptver kārtība

Pasākums attiecas uz uzņēmumiem nozarēs, kuru sarakstu apstiprina valdība. Tajā ir 12 nozares, piemēram, elektronisko un elektroiekārtu ražošana, autotransporta līdzekļu, piekabju un citu transportlīdzekļu ražošana, mašīnu un iekārtu ražošana, kravu pārvadājumi un noliktavu bizness, ķīmisko vielu un zāļu ražošana, kokapstrāde, tekstilrūpniecība, metālu izstrādājumu ražošana, kā arī mašīnu un iekārtu remonts un montāža.

Valdība šīm nozarēm apstiprina 20 darbības jomu sarakstu, kas ir spēkā piecus gadus. Ekonomikas izaugsmes apstākļos var ievest ārvalstu darbiniekus līdz 0,2 % no valsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem, citos gadījumos – līdz 0,1 %. Tā kā šogad prognozēta ekonomikas izaugsme 2,5 % apmērā, nākamgad drīkstēs ievest līdz 0,2 % no iedzīvotāju skaita, tas ir, 2569 cilvēkus.

Pamatojums

Paskaidrojuma rakstā norādīts, ka demogrāfisko pārmaiņu dēļ darbaspēka piedāvājums Igaunijā nespēj nosegt uzņēmumu pieaugošo vajadzību pēc kvalificētiem darbiniekiem. Problēmas mazināšanai tiek balstīts uz automatizāciju, izglītību un pārkvalifikāciju, taču šie pasākumi neļauj pietiekami ātri nodrošināt jaunus darbiniekus. Tāpēc tiek radītas elastīgākas iespējas piesaistīt ārvalstu darbaspēku, saglabājot prasības par atalgojumu un uzturēšanās atļauju skaita ierobežojumus, lai aizsargātu darba tirgu un novērstu lētā darbaspēka masveida imigrāciju.

Saraksta veidošanā izmantoti trīs kritēriji: darbaspēka vajadzības prognoze, eksporta daļa nozares ieņēmumos un nozares vidējā gada bruto alga. Pēc aprēķiniem vislielākais darbaspēka trūkums ir elektronisko un elektroiekārtu ražošanā, tai seko autotransporta līdzekļu un piekabju ražošana, kā arī mašīnu un iekārtu ražošana.

No saraksta izslēgta programmēšana, jo ārzemniekiem šajā jomā jau ir paredzēts izņēmums no kopējās imigrācijas kvotas, kā arī enerģētika drošības risku dēļ. Iekšlietu ministrs Igors Taro projektu nosūtījis starpinstitūciju saskaņošanai, kas beidzas 13. novembrī.