Igaunijā par gada medmāsu kļūst infekciju kontroles speciāliste, kas kolēģiem norāda uz trūkumiem
Lõuna-Igaunijas slimnīcas infekciju kontroles medmāsa Alise Venski saņēmusi gada medmāsas titulu, lai gan ikdienā viņas darbs ir uzraudzīt kolēģu higiēnas noteikumu ievērošanu. Viņa atzīst, ka atzinība ir īpaši nozīmīga, jo šis darbs prasa pastāvīgi visus pārbaudīt.
Lõuna-Igaunijas slimnīcas infekciju kontroles medmāsa Alise Venski, kura raidījumā "Ringvaade" (ETV) tika godināta kā gada medmāsa, stāstīja, ka atzinība viņai ir īpaši svarīga, jo šī profesija liek pastāvīgi kontrolēt un norādīt kolēģiem uz nepilnībām.
Venski, kas medmāsas darbu veic jau 12 gadus, skaidroja, ka viņas galvenais uzdevums ir sekot līdzi higiēnas noteikumu ievērošanai. Pēc viņas domām, neierasti, ka par gada medmāsu kļūst tieši persona, kas visus pastāvīgi pārbauda — iespējams, tas liecina, ka viņai izdevies padarīt infekciju kontroli draudzīgāku.
Uzraudzība un noteikumi
Darba ietvaros Venski novēro medmāsas procedūru veikšanas laikā un pieraksta savus novērojumus. Viņa stāstīja, ka pacientu aprūpē iesaistītajām medmāsām aizliegts nēsāt pulksteņus, rokassprādzes, gredzenus un citas rotaslietas, kā arī izmantot gēla laku vai citu dekoratīvo nagu pārklājumu. Ja viņa pamana krāsotus nagus, viņa paskaidro kolēģei infekcijas izplatīšanās risku — gēla pārklājumā var rasties plaisas, kas rada labvēlīgus apstākļus baktēriju vairošanās. Šādos gadījumos viņa brīdina, ka arī nākamreiz pievērsīs uzmanību nagiem.
Venskis pienākumos ietilpst arī uzkopto palātu pārbaude, izmantojot īpašu ierīci, kas mēra virsmu bioloģisko tīrību. Viņa atzīmēja, ka darba slodze mēdz būt liela — pagājušajā gadā slimnīcā vienlaikus izolācijā atradušies 25 pacienti.
Izdegšana un robežu noteikšana
Venski, kurai ir divi bērni, atzina, ka bērni no bērnudārza un skolas mājās mēdza atnest infekcijas, taču pati darbā vīrusu nekad nav saķērusi. Pēc Covid-19 pandēmijas viņa kādā brīdī izjutusi izdegšanu, ko uzskata par pilnīgi normālu parādību. Tas licis viņai apzināti noteikt robežas darbā — nedēļas nogalēs jābūt sasniedzamai, taču visu iespējamo viņa cenšas paveikt darba laikā.
Venski atzina, ka bijuši brīži, kad viņa domājusi par darba pamešanu — īpaši pēc tuvinieku aiziešanas no dzīves, kad viņa jutusies vainīga, ka nespēja viņiem palīdzēt. Tomēr pēc tam viņa katru reizi sapratusi spēkus turpināt palīdzēt citiem.
