Igaunijā pieaug strīdi par slēptiem nekustamā īpašuma defektiem, arvien biežāk izmantojot AI
Igaunijas nekustamo īpašumu eksperti norāda, ka pircēju prasības par slēptiem defektiem kļūst biežākas, daļēji tāpēc, ka cilvēki izmanto mākslīgo intelektu prasību sagatavošanai. Visbiežāk strīdi skar skaņas izolāciju, trupi, pelējumu un hidroizolācijas problēmas.
Igaunijā arvien vairāk nekustamā īpašuma pircēju vēršas pret pārdevējiem ar prasībām par slēptiem defektiem, un eksperti to daļēji saista ar mākslīgā intelekta izmantošanu. Nekustamo īpašumu aģentūras Uus Maa jurists un valdes loceklis Kārlis Kolks norādīja, ka cilvēki ir kļuvuši apzinīgāki par savām tiesībām, un AI rīki palīdz sagatavot prasības bez jurista palīdzības.
Pēc Kolka vārdiem, bieži sastopamas problēmas ir slikta skaņas izolācija starp dzīvokļiem, būvniecības defekti, grunts nosēšanās un nepietiekama hidroizolācija. Vecākās koka ēkās bieža problēma ir trupe, savukārt pelējuma gadījumi ir sarežģītāki, jo grūti pierādīt, kad tieši tas radies.
Pelējums un ekspluatācijas kļūdas
Būvniecības uzraudzības biroja Ehituskaitse Büroo vadītājs Marko Sults ERR raidījumam "Vikerhommik" stāstīja, ka pelējums rada cilvēkiem trauksmi, taču pat jaunās ēkās problēmas rodas, ja iedzīvotāji izslēdz ventilācijas sistēmas vai elektrisko grīdas apsildi, lai taupītu elektrību. Ja pelējums rodas garantijas laikā, kas parasti ir divi gadi, taču to izraisījusi lietošanas kļūda, nevis būvniecības defekts, atbildība par to nav attīstītājam.
Vissarežģītākie gadījumi, sacīja Sults, ir atjaunoti dzīvokļi nerenovētās ēkās, kur tehniskie risinājumi var būt neatbilstoši, piemēram, nepareizi pievienota ventilācija. Sarežģīti ir arī vairākkārt pa daļām renovēti nami bez dokumentācijas. Visdārgākās problēmas parasti atklājas vannas istabās un citās mitrajās telpās, jo konstrukcijas nevar pārbaudīt vizuāli pirms pirkuma.
Līgumā ieteicams fiksēt visu
Kolks uzsvēra, ka pārdevēji ir atbildīgi arī par defektiem, par kuriem viņi nezināja, taču līgumā var iekļaut punktu, kas no šīs atbildības atbrīvo. Notāri iesaka līgumā fiksēt visu zināmo, tostarp trokšņus no kaimiņiem vai dzelzceļa, lai izvairītos no strīdiem.
Prasības par slēptiem defektiem var sasniegt vai pārsniegt īpašuma pirkuma cenu, piemēram, ja konstatēta trupe un ēka jānojauc. Tiesa šādos gadījumos var piemērot saprātīguma principu un prasību samazināt. Abi eksperti atzīst, ka pircēji reti apzināti meklē defektus, lai atgūtu daļu no cenas — biežāk defekti netiek pamanīti, jo pirkšanas process ir emocionāls. Kolks norādīja, ka parasti iesaka risināt strīdus ārpustiesas kārtībā, jo tiesāšanās var ieilgt gadiem un izmaksāt vairāk nekā strīda summa.
