Igaunijā skolas arvien biežāk liedz telpas bērnu interešu izglītības pulciņiem
Igaunijas skolās šoruden arvien biežāk neļauj pēc stundām rīkot bērnu pulciņus. Kāds autors aicina atvieglot skolu direktoru slogu un atgādina, ka likums skolēniem garantē tiesības bez maksas izmantot savas skolas telpas ārpusstundu darbībai.
Igaunijā šoruden vairākās skolās pieaug gadījumu skaits, kad bērnu interešu izglītības pulciņiem neļauj notikt skolu ēkās pēc mācību stundām. Par šo problēmu raksta Rasmuss Kitss, viedokļa rakstā Igaunijas sabiedriskā medija ERR krievu valodas portālā. Pēc viņa teiktā, programmas, pedagogi, bērni un vecāki ir, taču pulciņus fiziski neatļauj rīkot skolu telpās. Tas skar tehniskos pulciņus, sportu, mūziku un citas nodarbības, kuras autors uzskata par tikpat nepieciešamām skolēnu attīstībai kā pašas mācību stundas.
Kāpēc skolas aizver durvis
Viens no galvenajiem iemesliem, pēc autora domām, ir skolu pārslodze. Skolām pieaug uzdevumu apjoms, bet cilvēku trūkst. Kā stresa avoti minēta pilnīga pāreja uz mācībām igauņu valodā, nepārtrauktas grūtības ar iekļaujošo izglītību un vajadzība atrast skolotājus laikā, kad cenas aug straujāk nekā pedagogu algas.
Tai pašā laikā Igaunijā pieaug papildizglītības pakalpojumu sniedzēju skaits, un šī joma nav stingri regulēta, tāpēc pakalpojumu kvalitāte atšķiras. Pēc autora domām, viena negatīva pieredze var likt direktoram atteikties no pulciņiem.
Ko paredz likums
Autors atsaucas uz Pamatskolas un ģimnāzijas likumu, kas nosaka, ka skolēnam ir tiesības bez maksas izmantot savas skolas būves, telpas, bibliotēku un mācību, sporta, tehniskos un citus līdzekļus ārpusklases darbībai saskaņā ar skolas iekšējās kārtības noteikumiem. Viņš uzsver, ka vārds “bez maksas” nozīmē – skolēniem nedrīkst tieši vai netieši uzlikt pienākumu maksāt nomu. Skolēniem esot arī tiesības uzzināt par pulciņiem un panākt, lai pulciņa vadītājam ļauj ienākt skolā.
Ieteikumi vecākiem un skolu vadībai
Vecākiem autors iesaka būt prasīgiem un padomāt, vai viņi paši ir uzticami skolas partneri. Skolu vadītājiem viņš iesaka pārbaudīt, vai pulciņu organizators ir attiecīgajā interešu izglītības apvienībā, jo šādas apvienības, pēc viņa teiktā, vieno atbildīgāko nozares daļu. Ilgtermiņā, viņaprāt, jomai vajadzīga valsts līmeņa uzmanība, tostarp jautājums par pieejamību 30 minūšu attālumā no mājām. Autors cer, ka tēma tiks skarta arī gaidāmajās Igaunijas parlamenta (Rīgikogu) vēlēšanās.
