Igaunijā šogad lielākā daļa saslimušo ar salmonelozi nonākusi slimnīcā
Igaunijā 2025. gadā reģistrēti 113 salmonelozes gadījumi, no kuriem 75 pacientiem nepieciešama hospitalizācija. Speciālisti brīdina par nopietnām komplikācijām.
Šogad Igaunijā reģistrēts 113 saslimšanas gadījuma ar salmonelozi, un 75 no tiem bija nepieciešama hospitalizācija. Veselības departamenta Infekcijas slimību epidemioloģijas nodaļas galvenā speciāliste Jevgeņija Epšteina uzsver, ka salmoneloze nav uzskatāma par parastu saindēšanos ar pārtiku – tā ir bīstama infekcija, kas var noritēt ļoti smagi. Spēcīga caureja un vemšana var izraisīt smagu dehidratāciju un nepieciešamību pēc hospitalizācijas. Pat jauni un iepriekš veseli cilvēki var pārciest smagu saslimšanu.
Atsevišķos gadījumos infekcija no zarnām var izplatīties asinīs un citos orgānos, izraisot dzīvībai bīstamu sepsi. Dažiem pacientiem var attīstīties reaktīvais artrīts ar locītavu sāpēm un iekaisumu, kas var ilgt mēnešiem vai pat gadiem, pārejot hroniskā formā. Retos gadījumos salmoneloze var izraisīt nāvi. Saskaņā ar Veselības departamenta datiem no 2009. gada līdz 2026. gada 20. jūlijam Igaunijā reģistrēti 11 ar salmonelozi saistīti nāves gadījumi. Speciālisti precizē, ka infekcija ne vienmēr bija vienīgais nāves cēlonis – tā varēja būt pamatfaktors vai pasliktināt pacienta stāvokli.
Lauksaimniecības un pārtikas departamenta Zinātnisko konsultāciju nodaļas galvenā speciāliste Kadi Karmena Kaldma skaidro, ka salmonellas baktērijas visbiežāk nonāk organismā ar inficētu pārtiku, ūdeni vai netīrām rokām. Visbiežāk salmonelozi saista ar jēlu vai nepietiekami termiski apstrādātu putnu gaļu, olām, nepasterizētu pienu un no tiem gatavotiem produktiem, bet baktērijas var nokļūt arī uz augu izcelsmes pārtikas – piemēram, augļiem un dārzeņiem, kas piesārņoti ar ūdeni, augsni vai apstrādes laikā. Kaldma uzsver, ka sasaldēšana un žāvēšana neiznīcina salmonellas baktērijas. Tāpēc svarīgi mazgāt rokas, augļus un dārzeņus, izvairīties no krusteniskā piesārņojuma starp jēlu un gatavu pārtiku, ievērot norādījumus uz iepakojuma un rūpīgi termiski apstrādāt pārtiku.
Jevgeņija Epšteina norāda, ka daļa saslimšanas gadījumu Igaunijā katru gadu saistīti ar ceļojumiem uz ārzemēm, tāpēc ceļojot jāievēro roku un pārtikas higiēna, jālieto drošs dzeramais ūdens un jādod priekšroka termiski apstrādātai pārtikai.
Pārtikas pagatavošanas noteikumi: ievērot tīrību, mazgāt rokas un darba virsmas; atdalīt gatavu pārtiku no jēlas, izmantot atsevišķus griešanas dēlīšus un nažus; lietot tīru ūdeni un svaigas izejvielas; rūpīgi karsēt ēdienu; uzglabāt pārtiku drošā temperatūrā. Ja smaga caureja vai vemšana ilgst vairāk par divām dienām, ķermeņa temperatūra ir augsta vai veselība strauji pasliktinās, vemšanas dēļ nevar aizturēt šķidrumu, parādās dehidratācijas pazīmes (maz urinēšana, sausa mute, stiprs vājums, reibonis, letarģija), vai saslimis ir mazs bērns, vecāka gadagājuma cilvēks, grūtniece vai cilvēks ar novājinātu imunitāti – jāsazinās ar ģimenes ārstu vai jāzvana 1220. Ja rodas apziņas traucējumi, ģībonis, apgrūtināta elpošana vai cits dzīvībai bīstams stāvoklis, jāzvana 112.
