Igaunija stiprina kiberdrošību, pieaugot uzbrukumu draudiem
Igaunijā šonedēļ kiberuzbrukums izraisīja ledusskapju pārkaršanu lielveikalā, līdzīgi incidenti fiksēti 11 Eiropas valstīs. Eksperti norāda, ka mākslīgais intelekts atvieglo uzbrukumu veikšanu, bet valsts un uzņēmumi gatavojas krīzēm.
Šonedēļ kiberuzbrukuma rezultātā Igaunijas lielveikalu tīkla Selver veikalā ledusskapju temperatūra pacēlās līdz 50 grādiem pēc Celsija. Līdzīgi gadījumi pieminēti 11 Eiropas valstīs, un tas rosina bažas par ikdienā būtisku sistēmu neaizsargātību. Igaunijas iestādes un eksperti skaidro, kā valsts un organizācijas gatavojas pieaugošajiem digitālajiem draudiem.
Mākslīgais intelekts atvieglo uzbrukumus
Pēdējā gada laikā kiberdraudu aina ir būtiski mainījusies. Lai veiktu uzbrukumu, vairs nav vajadzīgas augstas hakeru prasmes, jo mākslīgo intelektu arvien biežāk izmanto drošības trūkumu meklēšanai un ļaunprātīgas programmatūras rakstīšanai. Tallinas Tehnoloģiju universitātes (TalTech) datorzinātņu profesors Tanels Tammets uzsver, ka MI ļauj darboties aptuveni desmit reižu ātrāk un efektīvāk nekā cilvēkam, tādēļ spējīgo uzbrucēju skaits strauji pieaudzis. Viņaprāt, kiberdrošībā pašlaik ir samērā kritisks brīdis.
Noziedznieki izmanto gan programmatūras ievainojamības, gan cilvēku kļūdas; biežākie ceļi ir pikšķerēšanas e-pasti un vāfas paroles.
Slimnīcu pieredze
Igaunijas lielākās slimnīcas Ziemeļigaunijas Reģionālās slimnīcas (PERH) informācijas drošības vadītājs Kristjans Hins stāsta, ka slimnīca ik mēnesi redz simtiem tūkstošu uzbrukuma mēģinājumu, ko lielākoties bloķē automātiskās sistēmas. Analītiķi katru mēnesi izmeklē 200–300 incidentus, un aptuveni 10 procentiem nepieciešama slimnīcas rīcība. Ārstniecību iespējams turpināt ar pildspalvu un papīru, taču efektivitāte ievērojami kristos.
Francijā šonedēļ hakeri piekļuva aukstuma glabātuvei ar asins paraugiem un plazmu; temperatūra tur pieauga no mīnus 30 līdz 110 grādiem. PERH pēc tam pārskatīja savas sistēmas, taču Hins šādu situāciju Igaunijas slimnīcās uzskata par ļoti maz ticamu, jo ledusskapju kabeļi nav pastāvīgi pieslēgti.
Valsts sagatavotība
Igaunijas Informācijas sistēmu iestādes (RIA) kiberdrošības centra vadītāja Mai Krafta norāda, ka pilnīga aizsardzība nav iespējama, tāpēc jāspēj ātri atgūties. Atbildība ir kopīga valstij un uzņēmumiem.
Valdības kancelejas koordinācijas direktors Erkki Tori skaidro, ka iestādēm un uzņēmumiem noteikti krīzes uzdevumi, kas jāveic jebkuros apstākļos. Valdība iedzīvotājiem iesaka krīzes laikā vismaz nedēļu spēt iztikt pašu spēkiem.
