Igaunijā strauji pieaug bērnu skaits, kas baidās iet uz skolu

Igaunijā aizvien vairāk bērnu izjūt tik spēcīgu trauksmi vai nepatiku pret skolu, ka regulāri izvairās to apmeklēt — šo parādību speciālisti dēvē par skolas atteikšanos. Valsts oficiāli neapkopo statistiku par šādu gadījumu skaitu, taču atbalsta tīklam Rajaleidja vecāki par to vērsušies vairāk nekā 400 reižu viena mācību gada laikā.

Tartu apriņķī dzīvojoša māte pastāstīja, ka viņas vecākā bērna nevēlēšanās iet uz skolu pirms trim gadiem kļuvusi par nopietnu ģimenes problēmu — bērns bieži sūdzējies par galvassāpēm vai sliktu pašsajūtu, kas patiesībā slēpusi grūtības attiecībās ar vienaudžiem un, iespējams, arī ar skolotājiem. Ģimenei palīdzējusi vēršanās pie speciālistiem un jaunas skolas atrašana.

Pieaugoša tendence

Tartu Tammes skolas mācību atbalsta koordinatore Līna Ansberga norāda, ka, ja iepriekš viens šāds skolēns bijis reizi trijos gados, tad pēdējo piecu gadu laikā skaits pieaudzis līdz desmit skolēniem gadā. Par iespējamiem cēloņiem tiek minēti bulings, pastiprinātas garīgās veselības problēmas, vispārēja trauksme sabiedrībā un mazāka gatavība pielikt pūles. Ansberga arī atzīmē, ka daudzi bērni jūtas spiesti būt perfekti visā, ko ietekmē arī sociālie tīkli.

Izglītības ministrijas iekļaujošās izglītības vadītājs Jirgens Rakaselgs skaidro, ka motivācijas zudums bieži saistīts ar garastāvokļa traucējumiem un vispārēju vēlmi izvairīties no piepūles.

Trūkst risinājumu skolās

Tartu Pētri skola piedāvā mājmācību bērniem, kuriem citi risinājumi nav palīdzējuši — tajā šobrīd mācās 166 skolēni, un ir gaidītāju rinda. Programmas vadītāja Irja Toota stāsta, ka aptuveni trešdaļa uzņemto bērnu nonāk kritiskā situācijā. Gan viņa, gan Ansberga norāda, ka daudzām skolām trūkst speciālistu un telpu mazākām klasēm, savukārt attālinātā mācīšanās Igaunijā tiek uztverta piesardzīgi pēc negatīvās pieredzes Covid-19 pandēmijas laikā.

Rakaselgs uzsver, ka prakses ievērojami atšķiras pat starp skolām ar vienādiem likumiem un finansējumu, un aicina pašvaldības meklēt kopīgus risinājumus, jo ne visu var atrisināt ar naudu — svarīga ir arī laba atmosfēra un savstarpēja laipnība.