Igaunijā strīdas par jaunajiem noteikumiem novadvalodu mācīšanai skolās
Igaunijas Izglītības ministrija sagatavojusi likumprojektu, kas ļautu skolēniem otro svešvalodu aizstāt ar igauņu valodas novadu variantu apguvi. Skolēnu pašpārvalžu savienība, skolu vadītāji un Valodas padome pauž iebildumus par slodzi, finansējumu un tālāko izglītību.
Igaunijas Izglītības ministrija ir izstrādājusi likumprojektu, kas paplašinātu igauņu valodas reģionālo variantu mācīšanu skolās. Dokuments paredz, ka skolēni varētu otro obligāto svešvalodu, ko sāk mācīties aptuveni 7. klasē, aizstāt ar vietējā valodas varianta, piemēram, võru, setu vai mulgu valodas, apguvi. Projektu kritizējusi Igaunijas Skolēnu pašpārvalžu savienība, Skolu vadītāju asociācija un Igaunijas Valodas padome.
Ko paredz projekts
Grozījumi attiektos galvenokārt uz skolām vēsturiskajos võru, setu, mulgu, Tartu, Sāmsalas, Kihnu, Muhu, Hījumā, Kodavere, Kuusalu, Lüganuse un Jõhvi valodas variantu apgabalos. Šajos reģionos ir aptuveni 155 pamatskolu. Šobrīd dialektu mācības piedāvā aptuveni 15–20 vispārizglītojošo skolu, galvenokārt nelielas lauku skolas. Ja vismaz 10 bērni vēlas apgūt savu reģionālo valodu, vecākiem būtu tiesības pieprasīt, lai skola to nodrošina.
Skolēnu iebildumi
Savienības priekšsēdētājs Karls Eriks Kirss ministrei Kristinai Kallasai norādījis, ka dialektu mācības nedrīkst notikt uz skolēnu brīvā laika un labsajūtas rēķina. Savienība brīdina par iespējamu aizvainojumu pret šo stundu apmeklētājiem, grūtībām atrast finansējumu un skolotājus, kā arī pārāk augstām prasībām mazajām lauku skolām. Kirss uzskata, ka prasība pēc 10 vecāku pieteikumiem var būt pārāk stingra, un piedāvā proporcionālu sistēmu. Viņš arī ierosina nodrošināt šādas stundas lielākās pilsētās, jo jaunieši mācību dēļ bieži pārceļas, piemēram, no Kihnu uz Pērnavu vai no Setomā uz Tartu.
Skolu vadītāju un Valodas padomes pozīcija
Skolu vadītāju asociācijas vadītājas vietniece Karina Luka uzskata, ka dialektu un vietējās kultūras mācīšanu nevajag regulēt vairākos tiesību aktos. Asociācija iesaka izvēles priekšmetus vai interešu izglītību, kā arī norāda uz neskaidrībām par to, vai pieprasījums padarītu mācības obligātas visiem skolēniem.
Valodas padomes priekšsēdētāja Birute Klāsa norāda, ka vidusskolā var rasties grūtības, ja tur tiek prasītas iepriekšējas svešvalodas zināšanas. Padome prasa skaidrību par organizēšanu un finansējumu, kā arī par kvalificētiem skolotājiem un mācību materiāliem.
