Igaunijā strīds par aizsardzības ministra pilnvarām saasina jautājumu, kas patiesībā vada valdību
Igaunijas Reformu partija par aizsardzības ministra kandidātu izvirzījusi bijušo Kaitseliidu virspavēlnieku Martinu Heremu, kurš pieprasījis plašas pilnvaras rīkoties pāri ministriju robežām. Komentētāji brīdina, ka šāds modelis varētu apdraudēt valdības institucionālo līdzsvaru.
Igaunijā turpinās diskusijas par valdības sastāva maiņu pēc divu ministru atkāpšanās, taču galvenā uzmanība pievērsta jaunā aizsardzības ministra kandidatūrai. Reformu partija par kandidātu izvirzījusi rezerves ģenerāli Martinu Heremu, bijušo Igaunijas Aizsardzības spēku komandieri.
Herems žurnālistiem norādījis vairākus nosacījumus savai darbībai — tiesības pieņemt personāla lēmumus, politisku mandātu rīkoties dažādās ministrijās un valsts iestādēs, kā arī iespēju ātri mainīt likumus un procedūras. To pamato ar nepieciešamību strauji stiprināt Igaunijas aizsardzības spējas, jo pastāv vērtējums, ka karš Ukrainā varētu beigties tuvāko sešu mēnešu laikā, pēc kā tiešie militārie draudi Igaunijai strauji pieaugtu. Herems nav paziņojis, vai plāno iestāties Reformu partijā vai kandidēt pavasara vēlēšanās. Personāla izmaiņas Aizsardzības ministrijā sākušās jau pirms viņa oficiālās iecelšanas — pēc Herema lūguma amatu atstājis kancelejas sekretārs Kaimo Kusks.
Institucionāla rakstura bažas
Komentētāji uzsver, ka likumus pieņem un groza Riigikogu, nevis atsevišķs ministrs vai premjerministrs, tāpēc solījums ātri mainīt traucējošus likumus rada jautājumus par piedāvātā politiskā mandāta patieso saturu. Ja viena ministra kompetencē nonāktu iejaukšanās citu ministriju darbā, personāla nomaiņa un procedūru straujš atcēlums, faktiski tiktu radīts "izpilddirektors" ar īpašām pilnvarām, kas varētu sadrumstalot Igaunijas plašo nacionālās aizsardzības pieeju, kura balstās uz ekonomikas, enerģētikas, iekšējās drošības un citu nozaru sadarbību.
Iespējamais interešu konflikts
Papildu bažas rada tā sauktās "virpuļdurvis" starp valsti un aizsardzības nozari — Igaunijas Iekšējās drošības dienests savā gada pārskatā jau norādījis uz riskiem, kas saistīti ar personu pāreju starp aizsardzības lēmumu pieņemšanas amatiem un aizsardzības industriju. Tiek atgādināts arī, ka kā Aizsardzības spēku komandieris Herems Covid-19 krīzes laikā ieviesa vakcinācijas prasību, kā rezultātā no dienesta tika atlaisti vairāki desmiti cilvēku, un daļu no šiem atlaišanas gadījumiem tiesas vēlāk atzinušas par nelikumīgiem.
