Igaunijai draud naudas sods par nepiedalīšanos emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas otrajā posmā

Eiropas Komisija (EK) piektdien nāca klajā ar priekšlikumiem grozīt emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS). Saskaņā ar jauno plānu oglekļa kvotu daudzums tirgū nākamajā desmitgadē samazināsies lēnāk, un rūpniecības uzņēmumi joprojām saņems bezmaksas kvotas, bet ar nosacījumu, ka tie iesniedz dekarbonizācijas plānus un nepārdod kvotas, lai izvestu līdzekļus no Eiropas.

EK pārstāvniecības Igaunijā politikas sektora vadītāja Helēna Brauna norādīja, ka ETS reformu nosaka divas problēmas: enerģijas cenas un klimata krīze. Viņa uzsvēra, ka enerģijas cenas Eiropā ir ļoti augstas, daļēji tāpēc, ka Eiropa vairāk nekā pusi resursu iepērk no trešajām valstīm. Kopš 2022. gada, kad Krievija sāka pilna mēroga karu Ukrainā, tā izmantojusi Eiropas atkarību kā ieroci. Arī pašreizējā krīze Hormuzas šaurumā izmaksājusi Eiropai 50 miljardus eiro.

Brauna arī norādīja, ka NATO klimata pārmaiņas uzskata par vienu no noteicošajiem izaicinājumiem, un Eiropā ikgadējās investīcijas adaptācijai klimata pārmaiņām ir aptuveni 70 miljardi eiro.

Igaunijā atbalsts klimata mērķiem ir viszemākais ES – tikai 46%, salīdzinot ar vidēji 81% ES. Premjerministrs Kristens Mihals paziņoja, ka Igaunija vēlētos atlikt vai pat atcelt ETS2 ieviešanu, uzskatot sistēmu par pārāk birokrātisku. Tas ir arī oficiālais valdības viedoklis.

Brauna informēja, ka 18 ES dalībvalstis jau ir pārnesušas ETS2 savos tiesību aktos, trīs valstis to izdarījušas daļēji, bet sešas – vispār. Šajās sešās ir arī Igaunija, kas kopā ar deviņām citām valstīm vēlas pārskatīt ETS. Ja Igaunija nepieņems sistēmu līdz 2027. gadam, tai draud naudas sods pārkāpuma procedūras ietvaros, kas var beigties ar vienreizēju vai periodisku naudas sodu no ES Tiesas.

EK arī plāno pagarināt bezmaksas kvotas energoietilpīgajām nozarēm līdz 2038. gadam, bet ar noteikumu, ka 80% kvotu tiek piešķirti, ja ir dekarbonizācijas plāns, un 20% pēc investīciju veikšanas. Turpmāk vismaz 50% no kvotu pārdošanas ieņēmumiem jātērē dekarbonizācijai, nevis pēc valstu ieskatiem. Pašlaik šim mērķim tiek novirzīti tikai 5% ieņēmumu.

Brauna nevarēja atbildēt, vai izmaiņas ETS paaugstinās apkures vai atkritumu izvešanas cenas Igaunijā.